Pašlaik 18 vietas Saeimā, bet pēc vēlēšanām varētu būt 30 vai pat vairāk. Tik labas izredzes aptaujas prognozē apvienībai «Saskaņas centrs», par kuru, vīlusies varas partijās, šoruden saskaņā ar pētījumiem gatava balsot arī visai liela daļa latviešu vēlētāju. Tiesa, aptaujas neļauj paredzēt, vai SC un tajā ietilpstošās partijas, kuras pārstāv ne vien Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet arī savulaik par valsts nodevību cietumsodu izcietušais Alfrēds Rubiks un pedofilijas skandālu izraisījušais Jānis Ādamsons, tiešām pirmoreiz Latvijas vēsturē strādās valdībā.
«Saskaņas centru» veido pašreizējā eiroparlamentārieša Alfrēda Rubika (vēlēšanās nestartē) vadītā Latvijas Sociālistiskā partija, Daugavpils pilsētas partija un sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa». Tā savukārt izveidota uz J.Urbanoviča vadītās Tautas saskaņas partijas, Sergeja Dolgopolova vadītā «Jaunā centra», kā arī Sociāldemokrātiskās partijas bāzes. Neviena no SC ietilpstošajām partijām nekad nav strādājusi valdībā. Tā lielākais panākums bija uzvara pērn Rīgas pašvaldības vēlēšanās, dodot iespēju tikt pie mēra krēsla, ko tagad ieņem N.Ušakovs. Rīgas Domē koalīcijā ar SC strādā LPP/LC ar vicemēru Aināru Šleseru priekšgalā. Sola sadarboties ar KrievijuSC televīzijā reklamē Rīgas mērs, kurš Saeimas vēlēšanās nestartē. Iespējams, tāpēc, ka vēlēšanu apgabalu sarakstu priekšgalā ir daudz mazāk zināmi apvienības pārstāvji – Ivans Klementjevs Vidzemē, Valērijs Agešins Kurzemē, Jānis Tutins Latgalē un Vitālijs Orlovs Zemgalē. Frakcijas vadītājs un premjera amata kandidāts J.Urbanovičs ir pirmais numurs Rīgas sarakstā.Lai gan politologi norādījuši, ka tas, ko SC pārstāvji stāsta latviešu auditorijai, krietni atšķiras no cittautiešiem domātās retorikas, par vēlmi nostiprināt sadarbību ar Krieviju tā runā bez slēpšanās. Apvienība vēlēšanu programmā raksta: «Nav pilnībā izprasts mūsu unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiskās saiknes ar kaimiņiem, īpaši nozīmīgās attiecības ar Krieviju. Tirdzniecību ar Krieviju mēs padarīsim par Latvijas jaunās ekonomikas stabilas izaugsmes pamatu.» Pērn rudenī SC noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadīto partiju «Vienotā Krievija», tostarp solot mācīties no tās «jaunatnes politiku un izdevniecības darbību». Cīņa par «Parex» īpašnieku interesēmPirms trim gadiem Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā intervijā izteicās, ka par SC finansējumu viņai kā prezidentei esot «zināma konfidenciāla informācija, kas man rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm». SC solīja vērsties tiesā pret prezidenti par partijas apmelošanu, taču to nedarīja.Oficiāli vieni no lielākajiem apvienības finansētājiem ir ar nu jau sadalīto «Parex» banku saistīti cilvēki, piemēram, tās bijušā līdzīpašnieka Valērija Kargina dēls Rems un dzīvesbiedre Anna Barinova. Daudz ziedojuši arī Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionārs Oļegs Stepanovs (kopš 2005. gada 28 400 latu). «Pareksiešu» ziedojumi nav bijuši klaji nesavtīgi – šopavasar SC iesniedza un aizstāvēja Saeimā Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuru pieņemšana neļautu paputējušās bankas «slikto daļu» pasludināt par maksātnespējīgu un garantētu bijušajiem īpašniekiem ievērojamu procentu izmaksu vēl vairākus gadus. Savukārt J.Urbanovičs bija starp tiem Saeimas deputātiem, kurus Ģenerālprokuratūra nopratināja saistībā ar tā saukto Lemberga stipendiātu lietu, kad atklājās, ka virkne deputātu un citu augstu amatpersonu ilgstoši saņēmuši maksājumus no Ventspils uzņēmumiem. Prokuratūra gan norādīja, ka liecību sniegšana vēl nenozīmē, ka attiecīgais cilvēks tos saņēmis.Balsu pirkšana SC pārstāvji bijuši iesaistīti arī citos poliskajos skandālos. Tostarp slavenajā «Jūrmalgeitā» – tiesas procesā par balsu pirkšanu Jūrmalas mēra vēlēšanās. Viens no notiesātajiem Gvido Harijs Volbrugs ir SC ietilpstošā JC biedrs, bet cits šīs pašas partijas pārstāvis Leonīds Lasmanis bija apsūdzēts, taču pazuda un ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Savukārt pirms četriem gadiem pēc 9. Saeimas vēlēšanām par vēlētāju balsu pirkšanu tika notiesāts Jurijs Klementjevs un vēl trīs personas – Platones pagasta mežizstrādes uzņēmuma «Limbrus» darbinieki. Viņš ir toreiz no SC Saeimā ievēlētā deputāta Andreja Klementjeva brālis. Joprojām turpinās lieta par balsu pirkšanu pašvaldības vēlēšanās Viļānu novadā, kur kriminālvajāšana sākta pret SC deputātu Artūru Ornicānu. «Saskaņas centra» kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā1. Vitālijs Orlovs (1964). Saeimas deputāts divos sasaukumos, ārsts, pirms darba parlamentā strādājis arī veselības apdrošināšanā. Tautas saskaņas partijas valdes loceklis.2. Aivars Bergers (1969). Jurists, partijas «Saskaņa» valdes loceklis, viens no lielākajiem partijas ziedotājiem. Pieder vairāki īpašumi Rīgā, Mazsalacā, Baldonē, teju pusmiljonu latu aizdevis, savukārt parādsaistības sasniedz 236 tūkstošus latu. Skaidrā naudā glabā vairāk nekā 18 tūkstošus latu. Priekšvēlēšanu periodā izteikti meklē publicitātes iespējas, piedāvājot konsultēt laikrakstu lasītājus par dažādiem juridiskiem tematiem. 3. Āris Ruža (1957). Pēc izglītības ārsts. Interneta vietnē kandidatiuzdelnas.lv teikts, ka 2001. gadā neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām prese saņēma it kā LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra parakstītu vēstuli, kurā izteikta pateicība privātīpašnieku organizācijai «Īpašums» par vēlmi palīdzēt savākt līdzekļus partijas pašvaldību vēlēšanu kampaņai un solīts atrast šīs organizācijas biedriem tādas vietas sarakstā, kas ļauj cerēt uz ievēlēšanu. J.Bojārs paziņoja, ka vēstule ir kompromats, ko sagatavojis viņa partijas biedrs Ā.Ruža, kurš notikušo gan nekomentēja. Ā.Ružu skandāla rezultātā izslēdza no partijas. Skaidrā naudā uzkrājis 14 000 latu.4. Ainārs Galviņš (1969). Biznesa konsultants. Savulaik kandidējis Kristīgi demokrātiskās savienības sarakstā uz Jelgavas Domi, vēlāk, jau būdams Alfrēda Rubika vadītās Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs, – uz 9. Saeimu.5. Kārlis Plūmiņš (1948). LSP. Celtnieks, z/s «Jaunstūrīši» īpašnieks. Kandidējis divās pēdējās Saeimas vēlēšanās.6. Anatolijs Grigorjevs (1947). Kokapstrādes SIA «Latega» valdes loceklis, dzīvo Jēkabpilī. 7. Valentīns Grigorjevs (1946). Jelgavas Domes deputāts, šajā amatā bijis arī no 2001. līdz 2005. gadam. Pašlaik SIA «Būvuzņēmējs» projektu vadītājs, savulaik bijis pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» direktors. Viens no asākajiem tagadējās Domes koalīcijas darba kritizētājiem.8. Valdis Blūzma (1951). Biznesa augstskolas «Turība» profesors, vēstures doktors. Bijis nodibinājuma «Latvijas Universitātes žurnāla «Latvijas vēsture» fonds» dibinātājs. Kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās. Parādi pārsniedz 200 tūkstošus latu.9. Mihails Simonovs (1941). Pēc izglītības jurists, SIA «I.O.M. Simco» (būvfirma) direktors. Pērn startējis Tukuma novada Domes vēlēšanās.10. Guntars Ķirķis (1951). Bezdarbnieks, Tukuma Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības valdes priekšsēdētājs. Iepriekš piedalījies Tukuma Domes vēlēšanās no ZZS saraksta. Strādājis par agronomu. Šā gada pavasarī «Saskaņas centra» pārstāvis Jānis Urbanovičs viņu minēja kā SC ēnu Ministru kabineta zemkopības ministra kandidātu.11. Sergejs Volkovs (1967). SIA «Pļaviņu komunālie pakalpojumi» valdes loceklis, iepirkumu komisijas priekšsēdētājs. Augstākā izglītība uzņēmējdarbībā. 12. Vladimirs Reskājs (1984). SIA «Kara V» tirgus izpētes analītiķis, Jēkabpils Domes deputāts, divos uzņēmumos valdes loceklis, augstākā izglītība uzņēmējdarbībā. No SC saraksta pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar 15. numuru, taču guva lielu atbalstu un kļuva par deputātu. Bijis iniciators ziedojumu vākšanai Jēkabpils dzīvnieku patversmei. 13. Nikolajs Sokols (1985). Būdams bezdarbnieks, pirms gada startējis Aizkraukles novada vēlēšanās un, saņemot 271 balsi, ievēlēts Domē kā vienīgais SC pārstāvis. Izcēlies jau pirmajā pašvaldības sēdē, kad pieprasījis apmaksātu komandējumu uz Omsku, kur solījis meklēt investorus, kas varētu ieguldīt naudu jaunu darbavietu radīšanai Aizkrauklē. Bez darba Aizkraukles novada Domē ieņem arī biedrības «Sporta klubs «Gambit»» valdes locekļa amatu. 14. Viktors Valainis (1943). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras vadītājs, inženierzinātņu doktors. Vairākus sasaukumus bijis aktīvs Jelgavas Domes deputāts. Vairākkārt mainījis partijas. Iepriekš vēlēšanās pārstāvējis demokrātisko partiju «Saimnieks», Tautas partiju, Zemgales partiju.15. Mareks Žizņevskis (1974). Dzīvo Tukuma novadā, SIA «Vejmars» (būvmateriālu tirdzniecība) izpilddirektors, hokeja kluba «Tukums» valdes loceklis.16. Ivars Jakovels (1981). SIA «Optika Metropole» mārketinga un pārdošanas vadītājs. Maģistra grāds politoloģijā. Viens no aktīvākajiem sociāldemokrātu ideju sludinātājiem Jelgavā. 17. Andrejs Eihvalds (1983). Projektu vadītāja asistents Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā, Jelgavas Domes deputāts. Viens no diviem SC deputātiem Jelgavas Domē, kas balsojumos atbalsta ZZS vadīto koalīciju. Pašvaldības darbā tikpat kā neuzdod jautājumus un arī ar citu iniciatīvu neizceļas.18. Māris Skudra (1979). Jurists. Bijis prokurora palīgs Ģenerālprokuratūrā, pēc tam strādājis vairākos citos amatos valsts pārvaldē. Lielākais lēciens karjerā bija 2006. gadā, kad M.Skudra kļuva par nu jau likvidētās Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieku un visai dāsni atalgotu ierēdni (pēdējā gadā alga bijusi ap 3000 latu uz papīra). Otrajā valdīšanas gadā saņēma pārmetumus, ka VCP novedis gandrīz līdz bankrotam. Tika veikta dienesta pārbaude, kurā konstatēja M.Skudras atbildību gan VCP neatbildēšanā uz iedzīvotāju un ierēdņu vēstulēm, gan arī darbinieku algu paaugstināšanā bez finanšu avotu seguma. Pats M.Skudra savas kļūdas nesaredzēja. 2008. gada nogalē, noslēdzoties disciplinārlietas izmeklēšanai, krēslu zaudēja. Pašlaik ieņem vecākā jurista amatu a/s «Rīgas Centrāltirgus». SC M.Skudram piedāvājis ieņemt tieslietu ministra amatu partiju apvienības veidotajā ēnu Ministru kabinetā.
