Esmu dzimusi Kurzemē, Kuldīgas pusē. 1932. gada 15. marta agrā rīta stundā mana mamma iemīcījusi maizi. Kad tā uzrūgusi, iešāvusi kukulīšus krāsnī.
Esmu dzimusi Kurzemē, Kuldīgas pusē. 1932. gada 15. marta agrā rīta stundā mana mamma iemīcījusi maizi. Kad tā uzrūgusi, iešāvusi kukulīšus krāsnī. Tēvs tobrīd apgājis rīta soli kūtī.
Mamma saukusi tēvam, lai steidzīgi jūdz bēri kamanās, jo es biju pieteikusies nākt pasaulē. Vecāki izbraukuši ceļā uz Ēdoli pie ārsta, lai lūgtu palīdzību, bet bijis jau par vēlu: es piedzimu ceļā. Nu ko, griezuši to bēri atpakaļ un braukuši mājās, pa ceļam pasaucot kaimiņu tantiņu palīgos. Meitene piedzimusi, viss kārtībā.
Tēvs ar māti priecājas, izvelk maizīti no krāsns un nosauc meitu Valijas vārdā.
Es priecājos par nodzīvotajiem gadiem un nebēdāju par nākotni. Esmu atvaļinājumā, kurš būs atlikušās dzīves garumā. Ziemā adu, klausos mūziku, lasu «Zemgales Ziņas», «Rīgas Viļņus» un vēl dažus šādus tādus rakstus no grāmatām. Televīziju neskatos. Vasarās «slimoju» ar makšķerēšanas kaiti. Strādāt nav laika! Esmu sportiska stila sieviete un visu mūžu vesela. Cieta kā rieksts – kas pārkodīs, tam tiks kodoliņš.
Sirsnīgs paldies visiem, kas mani ir apsveikuši un kas vēl apsveiks!
«Kodoliņš»
