Šodien Aizupes pamatskola svin 80 gadu jubileju.
Visu septembri Aizupes pamatskolā mēģināti priekšnesumi, postas telpas, darīts viss labākais, lai šodien sagaidītu absolventus, bijušos skolotājus, kuriem tur ir ko godināt, atcerēties, pieminēt. Salīdzinot ar citām Jelgavas apkārtnes skolām, samērā nesen – tikai pirms 80 gadiem – Tušķos pie Dobeles un Tukuma ceļu krustojuma tapa skola, kura sekmīgi attīstās vēl šobaltdien. Zemnieki tiecas pēc izglītībasLatvijas vēsturē nepieredzēti slapjajā 1928. gadā, kad daudzviet Zemgalē pa laukiem un pļavām peldēja zivis, Svētes pagasta saimnieki Millers, Anševics, Bārs un Pētersons nenokāra degunu un ierosināja Svētes pagasta valdei pagasta tālākajā nostūrī – Tušķos – būvēt skolu. Jelgavas apriņķa valde ierosinājumu atbalstīja, un 1930. gadā durvis vēra Aizupes-Svētes sešklasīgā pamatskola, kur 1. un 2. klasē mācījās 22 bērni. Skolas pārzinis bija pazīstamais izglītības darbinieks Fricis Jorniņš. Skolas ēka pacēlās purvainā vietā. Pedagogu piemājas saimniecības kūtiņa atradās mazliet zemāk, tādēļ lielākos pavasara palos skolotāju gotiņas tikušas izmitinātas skolā. Dokumenti liecina, ka padomju laikā aktīvākie skolēni brīvajā laikā ne tikai iestudējuši ludziņas, bet arī Tušķu apkārtnē meklējuši Otrajā pasaules karā nesprāgušus lādiņus. Direktore ierobežoja skolēnu skaitu klasēsVisilgāk – no 1957. līdz 1982. gadam – skolu vadīja Mirdza Blūma. Viņa stāsta, ka stingri turējusies pie principa, ka klasē, kā tas lauku skolās bija pieņemts, nevajag būt vairāk par divdesmit bērniem. Pretējā gadījumā skolotājs klasi nevarot īsti pārredzēt. Taču skolēnu bija daudz, reiz pat bijusi vajadzība likvidēt skolotāju istabu – to pārtaisīja par klasi. Apkārtējās kopsaimniecībās strādājošo netrūka, bērni dzima. Piecdesmito gadu beigās, reformējot pamatizglītību un vēlāk ieviešot obligāto vidējo izglītību, sešklasīgās pamatskolas pārtapa astoņgadīgajās. Tādēļ 1963. gadā Aizupes skolai tapa piebūve, bet skolēnu skaits palielinājās līdz 170 – 180. Apmēram puse bija tagadējā Vārpas ciema jaunieši. Šodien šajās telpās mācās 225 skolēni, no kuriem lielākā daļa ir jelgavnieki no jaunajiem savrupmāju rajoniem pilsētas dienvidu nomalē – sākot ar 1. un beidzot ar 6. līniju. Laukos vairāk dvēselesPilsētniekus Aizupei piesaista sirsnīgā lauku skolas aura, kur, kā stāsta skolēnu vecāku priekšstāvis Andris Spunītis, skolotājs ir «pāris soļu tuvāk skolēnam», nekā tas ir pilsētā, kuras centrs atrodas tikai piecu kilometru attālumā. Agrākā Līvbērzes pagasta priekšsēde Nellija Empele atceras kādu ļoti saviļņojošu brīdi skolas izlaidumā. Proti, kāds maigākas dabas Jelgavas zēns, kurš pirms nonākšanas Aizupē nekādi nevarējis iedzīvoties lielajās pilsētas skolās, šķiroties dāvinājis paša radītu gleznu, kurā bija attēlota Aizupes skolas ēka. Šodien, kad izglītībā ieviests princips, ka nauda seko skolēnam un skolas ir priecīgas, ka tām palielinās audzēkņu skaits, Aizupes skola nevar pieņemt visus mācīties gribētājus. Gan vecāki, gan mācību iestādes vadība runā, ka Aizupes skolai vajadzētu vēl kādu piebūvi, taču demogrāfiskajā situācijā, kad gan pilsētu, gan tālāko lauku skolu ēkas kļūst tukšākas, tas izklausās diezgan utopiski. Tomēr Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa teic, ka pašvaldība centīsies rast līdzekļus, lai Aizupes skolā būtu mūsdienīgi darba apstākļi, tostarp paplašinātos telpas. Tas gan nenotikšot ne šogad, ne nākamgad, jo patlaban finanses esot ļoti ierobežotas. Daba sākas aiz sliekšņa«Mūsu skolai ir sava stiprā puse – vides izglītība,» stāsta Aizupes skolas direktore Inga Jansone, kas lēmumu stāties šajā amatā, kā pati teic, 2008. gada augusta beigās esot pieņēmusi piecās minūtēs. Toreiz, kāpjot pa karjeras kāpnēm, piepeši uz Ozolnieku vidusskolu strādāt aizgāja iepriekšējā direktore Klāra Stepanova un mācību pārzine Irina Lapiņa. Aizupes skola atrodas mežmalā, nav tālu Svētes palieņu pļavas. Dabas tuvumu jūt tūlīt aiz skolas sliekšņa. 2004. gadā aizupnieki kļuva par starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Vides izglītības fonda programmas dalībniekiem un ieguva «Eko» skolas vārdu, kā arī zaļo karogu, kas liecina, ka programma tiek īstenota augstā līmenī. Skola sadarbojas arī ar akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži» izglītojošajā programmā «Mammadaba». Ir iekoptas arī patriotiskas tradīcijas, kā, piemēram, klašu tikšanās ar politiski represētajiem novadniekiem, Lāčplēša dienas svētbrīdis pie brīvības cīnītāju piemiņas akmens pie puskilometru attālās Ventspils dzelzceļa pārbrauktuves. Savukārt par vecāku un skolas radošo sadarbību liecina, piemēram, Vectētiņu un vecmāmiņu dienas, kas notiek kādā no garajiem ziemas vakariem. Uz skatuves jābūt visiemPirms desmit gadiem, būdama septiņpadsmit gadu jauna Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkne, Aizupes skolas slieksni pārkāpa Erita Karlsone, kas tagad ir ne tikai dziedāšanas skolotāja, bet arī direktora vietniece ārpusklases darbā, kas nozīmē 11 interešu izglītības pulciņus, tostarp divus korus, divus vokālos ansambļus, četrus deju kolektīvus un vēl dažādas citas nodarbes. «Kad beidzas stundas, parasti mūsu skolotāji mājās nebrauc,» stāsta Erita, ar to domājot gan ārpusklases nodarbības, gan individuālās konsultācijas. Lai pusaudžu garam atbilstošāku padarītu kora dziedāšanu, vairākus gadus pavasarī maija pēdējā piektdienā notiek Koru nakts – dziedāšana un ballīte, ugunskurs pie skolas birzītē līdz tumsai, bet naktsmiers klasē – gluži kā dziesmu svētkos. «Mums ir svarīgi, lai Ziemassvētku un Māmiņu dienas koncertā nav neviena atkritēja. Lai dziedot, runājot vai dejojot visi būtu uz skatuves, jo katram vecākam pirmkārt ir prieks par savu bērnu,» atzīst E.Karlsone. Runājot par nākotnes sapņiem, direktore I.Jansone teic, ka gribētos ieviest kabinetu sistēmu, plašākas telpas pirmsskolai, atjaunot aprīkojumu sporta nodarbībām, drošības labad gribētos apgaismojumu pie skolas, un tai apkārt žogu. Gribētos, lai bērni nāk uz skolu ar izziņas prieku, moži, veseli un paēduši. Sniedzot atbalstu trūcīgajām ģimenēm, ceturtā daļa Aizupes skolas bērnu saņem brīvpusdienas. Četrdesmit četriem tās piešķir Jelgavas pilsētas un novada pašvaldības, bet vēl divdesmit audzēkņiem, kuru ģimenēm formāli nav trūcīgās statusa, – Jelgavas Rotari klubs.
