Vakar NATO tika uzņemtas trīs jaunas dalībvalstis – Čehija, Polija un Ungārija, kas ir bijušā Varšavas pakta locekles.
Vakar NATO tika uzņemtas trīs jaunas dalībvalstis – Čehija, Polija un Ungārija, kas ir bijušā Varšavas pakta locekles. Tā kā iestāties Ziemeļatlantijas aliansē vēlas arī Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, tad paredzams, ka to uzņemšana būs svarīgākais darba kārtības jautājums NATO augstākā līmeņa apspriedē, kas aprīlī notiks Vašingtonā.
Jauno alianses dalībvalstu uzņemšanas ceremonija notika Harija Trumena bibliotēkā Kanzassitijas piepilsētā Independensā. Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) tika nodibināta pirms gandrīz 50 gadiem 1949. gada 4. aprīlī, lai pretotos komunisma draudiem, un ASV prezidents tolaik bija Harijs Trumens. NATO dibināja 12 valstis. 1952. gadā aliansē tika uzņemta Grieķija un Turcija, 1955. gadā Vācija un 1982.gadā Spānija.
Uzņemšanas ceremonija sākās pulksten 19.30 pēc Latvijas laika un to vadīja ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita. NATO paplašināšana Olbraitai ir īpaši nozīmīga, jo viņa ir dzimusi Čehoslovākijā un bērnībā atstājusi šo valsti, glābjoties no nacistiem un pēc tam no komunistiem.
