Nacionālā trīspusējā sadarbības padome ceturtdien vētīs depozīta sistēmas ieviešanu iepakojumam, bet Vides ministrija patlaban Horvātijā pēta šīs valsts pieredzi, kur radītas 4500 jaunas darbavietas, izlietoto iepakojumu pieņemot manuāli, ziņo laikraksts «Dienas Bizness».
Zaļās domāšanas atbalstītāji līdz šim uzsvēruši, ka, ieviešot depozītu sistēmu plastmasas un stikla pudelēm, kā arī skārda bundžām, ievērojami samazinātos vides piesārņojums, savukārt ražotāji žēlojušies par milzīgajām izmaksām un brīdinājuši, ka tās varētu gala rezultātā gulties uz patērētāju pleciem un sadārdzināt dzērienu izmaksas.Vides ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa ražotājus mierina, sakot, ka pēc citu valstu pieredzes nevajadzētu būt lielam produkcijas sadārdzinājumam. Pēc VM veiktajiem aprēķiniem ražotājiem būtu jārēķinās vidēji ar 1,4 santīmiem par katru iepakojumu – šādas būtu papildu izmaksas. Plānots, ka iedzīvotāji par katru nodoto stikla iepakojumu saņemtu 4 – 5 santīmus, bet par PET pudeli – aptuveni 2 santīmus.Latvijā lielākie dzērienu ražotāji joprojām pārliecināti, ka sistēmas ieviešana prasīs papildu izmaksas un būs slogs patērētājiem. Jau ziņots, ka papildu izmaksu apjoms, ieviešot depozīta sistēmu vienreizējam dzērienu iepakojumam, varētu pieaugt par aptuveni 9 miljoni latu gadā.
