Iekšējās devalvācijas scenārijs ir devis rezultātus, taču darba tirgus atveseļošanās liecina, ka konkurētspējas uzlabošana caur darbaspēka izmaksu samazināšanu un deflāciju lielā mērā sevi ir jau izsmēlusi. Konkurētspējas uzlabošana ir jāturpina, un tas ir jāveic, kāpinot produktivitāti. Tā secināts «Swedbank» Ekonomisko Pētījumu daļas jaunākajā mēneša apskatā, informē «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
«2010.gada 2.ceturksnī pirmo reizi kopš 2008.gada vidus bija vērojams nodarbinātības pieaugums, turklāt beidzies arī algu kritums. Minētie apstākļi veicināja arī mājsaimniecību patēriņu. Tomēr darba tirgus atveseļošanās joprojām ir ļoti trausla, un uzlabojumiem ir daļēji sezonāls raksturs,» secina «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.Viņa komentē, ka «izmaiņas darba tirgū liecina, ka konkurētspējas uzlabošana caur darbaspēka izmaksu samazināšanu un deflāciju lielā mērā sevi ir jau izsmēlusi. Šobrīd plaisa starp produktivitāti un algām jau ir gandrīz izzudusi un, turpinoties produktivitātes kāpumam, ir pamats arī algu pieaugumam. Tomēr situācija dažādās nozarēs ir atšķirīga. Straujš produktivitātes kāpums, pateicoties saražotās produkcijas apjomu pieaugumam, vērojams apstrādes rūpniecībā, kamēr dažās uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozarēs produktivitāte joprojām stagnē.»«Iekšējās devalvācijas scenārijs ir devis rezultātus, taču konkurētspējas uzlabošana ir jāturpina,» pauž L.Strašuna. «Eksporta nozaru (īpaši apstrādes rūpniecības) panākumi ir acīmredzami, bet, lai veiksmīgi konkurētu pasaules tirgos arī nākotnē, produktivitātes kāpināšana jāturpina. Uz iekšzemes pieprasījumu vērsto nozaru rezultāti nav tik viennozīmīgi. Lai gan darbaspēka izmaksas tika būtiski samazinātas, produktivitātes kāpums joprojām ir visai pieticīgs, un importa aizvietošana izrādījusies vājāka, nekā gaidīts.»Mēneša apskats ir «Swedbank» Ekonomisko Pētījumu daļas produkts, kas tiek publicēts ik mēnesi, sniedzot dziļāku analīzi par ekonomisko situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
