2. oktobris. Pagalms, kā allaž, spodrs, zālājā ziedu klājums veido skaitli 80, un jubilāre – Aizupes pamatskola – saulstaru apmīļota, zeltīti sārtā mežvīna stīgu plīvurā ietinusies, maigi dūdojot saksofona skaņām, sagaida savus mīļos – bijušos vadītājus, skolotājus, darbiniekus, absolventus – ikvienu, kam sirdī saglabājušās siltas atmiņas par «Aizupīti».Jau no pirmajiem soļiem tās tuvumā ikviens jūtas gaidīts un savējais. Ziedi, bukleti, plakāti, smaidīgi pavadoņi, fotogrāfiju albumi, kliņģeri, intervijas, hronika, dāvaniņas piesaista uzmanību un vedina izstaigāt klases un gaiteņus, pakavēties atmiņās, novērtēt gadu gaitā notikušās pārmaiņas. Mainās arī vaibsti skolas sejā. Par godu šai jubilejai, piemēram, tapusi skatuves piebūve, kas telpu šaurībā ļauj tuvināt priekšnesumu skatītājiem. Tomēr pats galvenais – mīlestības aura – paliek nemainīga.Īpaši aizkustinošs bija mūzikas skolotājas, direktores vietnieces E.Karlsones izlolotais svētku koncerts. Tika uzburts stāsts par Aizupi, tās mantojumu, tradīcijām un vērtībām. Mazo dziedātāju, dejotāju, daiļrunātāju priekšnesumi nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu. Vissirsnīgākais paldies skolas kolektīvam par silto sagaidīšanu, par svētkiem, par to, ka varam Aizupes pamatskolu ar lepnumu saukt par savējo.
