Saeimas vēlēšanās uzvarējusī apvienība «Vienotība» pauda gatavību piedāvāt «Saskaņas centram» (SC) ne vien vietu Saeimas prezidijā un atsevišķu parlamenta komisiju vadītāju amatus, bet arī kādu ministra krēslu, tā radot neizpratni gan «Visu Latvijai!»-TB/LNNK, gan nacionālistiski noskaņotajos «Vienotības» biedros. Vakar premjers un «Vienotības» līderis Valdis Dombrovskis paziņoja, ka SC ministru amati, visticamāk, netiks doti.
Kaspars Vārtukapteinis, LLU Tehniskās fakultātes profesors:Viennozīmīgu atbildi nesniedzu, taču diezgan apšaubu šādas ļoti plašas koalīcijas vajadzību. Abu partiju apvienību vidū ir daudz ideoloģisku atšķirību. «Vienotībā» ne viens vien deputāts nācis no nacionāli konservatīviem spēkiem. Šaubos, vai «Vienotība» būs iekšēji vienota šajā jautājumā. Otrkārt, uz mani diezgan negatīvu iespaidu atstājuši «saskaņiešu» līdera Jāņa Urbanoviča izteikumi pēc vēlēšanām. Viņš runā par to, ka tauta neesot bijusi gatava pārmaiņām. Manuprāt, cēlonis tam, ka «Saskaņas centrs» zaudēja «Vienotībai», jāsaista ar pašu «saskaņiešu» nespēju sniegt pietiekami skaidrus, konstruktīvus priekšlikumus valsts izkļūšanai no krīzes. Vismaz es tādus nedzirdēju. Andris Rimša, Hārvarda Universitātes maģistrantūras students:Koalīcijas veidošana tikai starp «Vienotību» un «Saskaņas centru» man rada cerību (bet tikai cerību), ka mēs beidzot Latviju varētu padarīt par tiesisku valsti un pārtraukt valsts nozagšanu no oligarhu puses. Pretējā gadījumā «Vienotība» valdības veidošanā un stabilitātē būtu atkarīga no manipulējama politiskā spēka, kura vienīgais mērķis, veidojot valdību, ir pasargāt tās «garīgo» līderi, kurš kopš neatkarības atjaunošanas ir Latvijas izzagšanas galvenais arhitekts un kuram dzīvības un nāves jautājums ir izvairīties no notiesāšanas. «Vienotības» koalīcija ar šādu politisko spēku veicinātu turpmāku tiesiskuma un ekonomisko krīzi. Šādos apstākļos piesardzīga un saprātīga sadarbība ar «Saskaņas centru» ir vienīgā atlikusī alternatīva. Tā arī ļautu pārvarēt izteikto etnisko sadalījumu Latvijas politikā un novērst daudz radikālāku spēku nākšanu pie varas nākotnē. Ojārs Karčevskis, uzņēmējs, SIA «Astarte nafta» valdes priekšsēdētājs:Manuprāt, nav noticis nekas tāds, lai tagad būtu jāmaina līdzšinējā koalīcija. Pirms astoņiem gadiem 8. Saeimas vēlēšanās, kad prokrieviskā «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» ieguva otro labāko rezultātu, latviskās partijas sabloķējās un valdībā to neņēma. Vēlāk gan šī koalīcija izjuka, taču tagad tā ir pietiekami stabila. Neticu, ka mēs, latvieši, varēsim krievisko sabiedrības daļu integrēt. Tas, ka Latvijā nav atrisināts divkopienu valsts jautājums, liek domāt par jauniem sadarbības modeļiem. Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:Ja izdodas izveidot labēju valdību un vecā koalīcija strādā, tad viss ir kārtībā. Ja būs nepieciešams iegūt kaut ko pozitīvu ar «Saskaņas centra» piesaisti, tas varētu būt nākotnes jautājums. Protams, ar trīs priekšnosacījumiem: valsts valoda, izglītības reforma un Pilsonības likums. Šajās lietās viss paliek tā, kā ir.
