Jelgavā, kāda Veidenbauma ielas nama bēniņos, Iluta un Arnis Stankeviči rudenī atklāja pamatīgu sirseņu pūzni.
Jelgavā, kāda Veidenbauma ielas nama bēniņos, Iluta un Arnis Stankeviči rudenī atklāja pamatīgu sirseņu pūzni.
Iluta stāsta, ka jau vasarā ievērojusi: vakaros pret dzīvokļa logu sitas lieli, dūcoši kukaiņi (dzīvoklis atrodas otrajā stāvā, tieši zem bēniņiem) – sirseņi. Pēc laika, bēniņos žaujot veļu, pažobelē Iluta pamanīja milzīgu pūsli, ap ko lidinājās sirseņu bars. Rudenī, sākoties aukstākam laikam, zem pūžņa zemē gulēja kaudze beigtu kukaiņu.
Pagājušajā nedēļā Arnis un Iluta pūzni rūpīgi noņēma, un pagaidām tas glabājas turpat mājas bēniņos. To apskatīt nāk daudzi, un visi sajūsminās par dabas brīnumu. Iluta cer, ka pūzni varēs uzdāvināt Dabas muzejam.
Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs sacīja, ka Latvijā sirseņu pūžņi neesot nekāds retums, bet tik lieli gan sastopami reti. Pūznis ar laiku sadrūp. Tas ir apdzīvots tikai vienu sezonu. Sirseņi to būvē tāpat kā lapsenes, ar saviem žokļiem pārstrādājot koksni. Kopā ar siekalām tie izveido viendabīgu masu un no tās pa milimetram būvē «māju». Pūžņa lielums ir atkarīgs no saimes lieluma, šajā gadījumā tā bijusi ļoti kupla. Interesanti, ka saimē starp tēviņiem dzīvo tikai viena mātīte. Rudenī visi tēviņi aiziet bojā, bet apaugļotā mātīte pārziemo kādā citā vietā. Mātītes dzīvo vairākas sezonas.
N. Savenkovs stāsta, ka sirseņa dzēliens ir vājāks nekā lapsenes, lai gan reakcija katram ir individuāla. Viņam pašam lapsenes dzēliens atstājot lielākas pēdas nekā sirseņa.
Ikdienā sirseņi cilvēkiem neuzbrūk, bet aizstāvas, ja nojauš draudus savam mājoklim. Kā lapseņu, tā sirseņu pūžņos iekšā nekad nav medus (daudzi cilvēki to nezina un mēģina pūzni izjaukt). Savus kāpurus sirseņi galvenokārt baro ar kukaiņu gaļu un saldo nektāru. Sirseņu rosība tāpat kā pārējiem kukaiņiem sāksies pavasarī, kad kļūs siltāks gaiss.
Dabas muzejs Ilutas un Arņa atradumu labprāt pieņems un demonstrēs savās izstādēs. Saimniekiem zinātniskais darbinieks pūzni ieteica nogādāt Dabas muzejā Rīgā vai vēl labāk – Dobeles Novadpētniecības muzejā, kur patlaban apskatāma Dabas muzeja rīkotā Latvijas kukaiņu kolekcijas izstāde, un Jelgavas sirseņu māja šo kolekciju varētu lieliski papildināt.
