Turpmāk ikreiz, kad nāksies pieņemt lēmumus par vides pieejamības jautājumiem Jelgavas krustojumos, kā eksperte tiks pieaicināta arī Jelgavas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja Svetlana Sproģe – tā šonedēļ notikušajā Sabiedrības integrācijas biroja sapulcē apsolījusi aģentūra «Pilsētsaimniecība». Taču pagaidām neatbildēts palicis jautājums, vai tuvākajā laikā pašvaldība ir gatava veikt uzlabojumus pilsētas krustojumos, kas aprīkoti ar skaņas signāliem, tomēr vājredzīgajiem šķērsot ielu nepalīdz.
«Ziņas» jau rakstīja, ka, ievērojot vides pieejamības prasības cilvēkiem ar redzes traucējumiem, pēdējo nedēļu laikā septiņos pilsētas ielu krustojumos luksofori aprīkoti ar skaņas signāliem. Paveikto, kam tērēti prāvi līdzekļi, par ieguvumu gan nesauc paši vājredzīgie. Jelgavas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja norāda, ka modernajos krustojumos aklie cilvēki, domādami, ka droši iespējams šķērsot ielu, var kļūt pat par upuriem, jo nav nosakāms signāla raidīšanas virziens, turklāt tas neskan brīdī, kad luksoforos deg sarkanā gaisma. Lai pārrunātu vides pieejamības jautājumus ar skaņas signāliem jau aprīkotajos krustojumos, šonedēļ Sabiedrības integrācijas birojs rīkoja sapulci, kurā piedalījās arī S.Sproģe. Viņa cerēja, ka izdosies panākt vienošanos par uzlabojumu ieviešanu. Galvenā vājredzīgo cilvēku iebilde ir tas, ka nevienā krustojumā signāls neskan brīdī, kad gājējiem ceļš liegts. Tomēr līdz šim risinājumam nav nonākts. «Vienojāmies tikai par ciešāku sadarbību turpmāk,» atzīst S.Sproģe. To apliecina arī «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns, kas sola – ikreiz, kad rekonstruēs ielu krustojumus, kā eksperts tiks pieaicināts pārstāvis no Neredzīgo biedrības. A.Baļčūns piekrīt, ka skaņas signālam būtu jāskan arī tad, kad luksoforā ir sarkanā gaisma, jo vājredzīgais gājējs, ejot pa ietvi, bez šīs skaņas var nesaprast, ka nonācis pie krustojuma. S.Sproģe stāsta, ka, piemēram, Liepājā tāda skaņa ir visos krustojumos, savukārt A.Baļčūns uz to atbild – Liepājā par šiem vides pieejamības jautājumiem domā kopš 2003. gada, bet Jelgavā sāk tikai tagad un «mācāmies no kļūdām». Taču uzlabojumus esošajos krustojumos aģentūras direktors tik drīz nesola. Tas būtu ļoti dārgi. Viena krustojuma aprīkošana ar skaņas signāliem izmaksāja nepilnus 4000 latus. A.Baļčūns lēš, ka izmaiņas katrā krustojumā prasītu vēl vairākus simtus latu.
