Uzņēmēju strīds pāraudzis karā – neveiksmīgi piektdien beidzies Jelgavas Domes deputāta Daiņa Liepiņa mēģinājums pārņemt varu uzņēmumā «Intransserviss», kurā pašlaik viņam pieder puse kapitāldaļu un kas gadiem «barojas» no lieliem Jelgavas Autobusu parka (JAP) pasūtījumiem. Viņš centies no valdes locekļa amata atbrīvot Pāvelu Kozlovu, kam otra puse uzņēmuma pieder kopā ar JAP komercdirektori Viktoriju Ļubļinsku. Viņa šo mēģinājumu nosaukusi par nelikumīgu krāpniecību, savukārt D.Liepiņš atbildējis, nosaucot V.Ļubļinsku par zagli.
Kā liecina UR informācija, šoceturtdien tajā vērsusies SIA «Intransserviss» ar pieteikumu par izmaiņām komercsabiedrības izpildinstitūcijas (valdes) sastāvā. Uzņēmuma protokolā norādīts, ka sapulcē par nepieciešamajām izmaiņām valdē piedalījušies visi SIA dalībnieki – D.Liepiņš, V.Ļubļinska un P.Kozlovs, kuram gan neesot bijušas tiesības piedalīties balsojumā, jo tajā lemts par viņa atstādināšanu no valdes locekļa amata.UR valsts notāre Ligita Dāboliņa piektdien secinājusi, ka iesniegumā prasītais ir pretrunā ar likumu. Viņa likusi līdz 17. decembrim novērst trūkumus, proti, balsojumā par valdes izmaiņām jālemj arī pašam P.Kozlovam. V.Ļubļinska «Ziņām» pauda viedokli, ka D.Liepiņa gājiens ir nelikumīgs un krāpniecisks mēģinājums pārņemt varu un sola vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Viņa stāsta, ka ceturtdien D.Liepiņš it kā esot jau izsūtījis dažādām sadarbības iestādēm un uzņēmumiem paziņojumus, ka uzņēmuma «Intransserviss» vadību pārņem viņš. V.Ļubļinska uzsver, ka viņa nav piedalījusies nevienā D.Liepiņa sasauktā sapulcē, bet, ja uz kāda dokumenta ir viņas paraksts, tas ir viltots. Viņa stāsta, ka UR vērsusies D.Liepiņa sieva, bet dokumentus esot sagatavojis viņa advokāts Viktors Tihonovs. P.Kozlovs atzīst, ka viņš un V.Ļubļinska uz SIA dalībnieku sapulci tiešām aicināti. Turp devusies viņu pilnvarota persona, bet sapulce beigusies, tā īsti nesākusies, jo nav izdevies vienoties, kas protokolēs sarunu gaitu.«Viņš nekad nav bijis mūsu biznesa partneris,» saka V.Ļubļinska. Pēc viņas stāstītā, 2003. gadā viņa kopā ar P.Kozlovu izstrādājusi biznesa ideju, kopā mēģinājuši dabūt kredītlīdzekļus biznesa realizēšanai un faktiski izveidojuši uzņēmumu. Toreiz daļai uzņēmumā ieguldīto līdzekļu bijis jābūt skaidrā naudā, tādēļ vajadzējis sameklēt 120 tūkstošu latu. «Tādu līdzekļu mums nebija, tāpēc «Hansabankas» darbinieks piedāvāja šādu investoru atrast. Tas bija Liepiņš,» uzņēmuma vēsturi aģentūrai LETA klāstījusi V.Ļubļinska. Pēc viņas paustā, tolaik D.Liepiņš atstājis pozitīvu iespaidu, un viņi piedāvājumam piekrituši, slēdzot aizdevuma līgumu. Kā ķīla aizdevumam D.Liepiņam tikuši 50 procenti uzņēmuma kapitāldaļu. Savukārt 2006. un 2007. gadā nauda esot atdota, bet 2008. gadā sākušās viņu nesaskaņas, kas ar katru brīdi pieaugušas. «Šodien tās pārauga faktiski par karu!» ceturtdien sacīja V.Ļubļinska.Nelikumībās vainotais D.Liepiņš, kurš nupat no apvienības «Par labu Latviju» kandidēja Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts, piektdien telefoniski nebija sasniedzams. Ceturtdienas vakarā par V.Ļubļinskas izteikumiem viņš sacīja īsi: «Šis ir simtprocentīgs atspoguļojums teicienam, ka «Ķeriet zagli!» visskaļāk bļauj pats zaglis.» Aģentūrai LETA D.Liepiņš teicis, ka neuzskata par nepieciešamu komentēt ar privāto biznesu saistītus jautājumus atšķirībā no V.Ļubļinskas, kura «sēž uz diviem krēsliem un zog valstij naudu».Pati V.Ļubļinska par šiem izteikumiem grasās vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu. Jāpiebilst, ka publiski nesaskaņas starp D.Liepiņu un otras uzņēmuma puses īpašniekiem V.Ļubļinsku un P.Kozlovu atklājās šovasar pēc «Ziņu» publikācijas par simtiem tūkstošu latu pašvaldības naudas, kas ik gadu caur «Intransservisu» nonāk uzņēmuma divu īpašnieku kabatās.
