Pirmdiena, 18.45 Labklājības ministram: Vaģim, kā tu domā, – vai Naglim mēnesī nesanāk pārlieku liels piķis? Manuprāt, par daudz.
Pirmdiena, 18.45
Labklājības ministram: Vaģim, kā tu domā, – vai Naglim mēnesī nesanāk pārlieku liels piķis? Manuprāt, par daudz. Ko tu domā, veco zēn, par šo lietu? Jā, tu pareizi domā! Mums, kas grebjam visus šos te, piedod, mēslus, maksā mazāk. Tad vēl jātaisa visādi prezenti par savu kāpostu.
Pirmdiena, 19.30
Labklājības ministram: Tas ir štrunts, pasaki man labāk, kā sauc tavu sekretāri un kāda ir tās «orientācija»?
Pirmdiena, 19.53
Labklājības ministram: Tas nevar būt! Tu traks, vai?! Šitāds meitietis un… Ņem piemēru no manis: savējo pazīstu vēl no ministrēšanas laikiem, visas «lietas» pieprot un lietvedību turklāt vēl pārvalda pa pirmo – pogas ārlietniekiem izgrieza.
Kā būs ar medībām? Man padomā, ka varētu aļņos iet pie Dundagas – tur viens savējais ir.
Pirmdiena, 20.47
Labklājības ministram: Tas neiet cauri! Viņš savu laiku jau atsēdējis. Un sumbrus nogāzis. Kam mums viņš jāņem līdzi? Viskiju nedzer, «to» vairs nespēj, un tad vēl tās runas! Man pietiek, es gribu parunāt kaut ko normālu.
Pirmdiena, 20.56
Aizsardzības ministram: Ģirt, neāksties! Mēs taču sarunājām… Tas, ka tu neiesi formā, nenozīmē, ka tu tur nebūsi bijis. Pietiks kādam ākstam no preses tevi «nokniebt», un tava bilde būs uz pirmā vāka visos mēslos. Arī manas draudzenes lapelē. Vai zini, kas par trobeli būs?! Sēdi mājās un aprūpē savu aktrisi!
Otrdiena, 6.43
Priekšsēdētāja biedram: Tu, ko?! Vai zini, cik ir pulkstenis? Laikam skribentu ietekmē esi ņēmis nopietni par 24 stundu darba laiku. Par to biedru skaitu. Tu taču nedomā nopietni. Ha, tūkstotis! Kur tad lai tos rauj uz sitienu. Tie nav lati, mīļais, bet biedri! Es nevaru aizbraukt uz Pampāļiem un savākt, teiksim, 50 partogenosus. Tā tā lieta neiet. Atnāks tev jātnieks baltā, piedod, rūnītā, ērzelī un visus jūs… izsmērēs gar sienām. Vo! Tad jutīsi.
Otrdiena, 7.28
Iekšlietu ministram: Robert, līdz 17 man lūdzu ziņo, kas ir ar to 16. martu. Andris izspēlējis baigo joku – karogus neizkāršot! Hē, Dobelis kliegs kā aizkauts. A mēs pārnesīsim galvaspilsētu 16. martā uz Jelgavu. Gunču aizvedīsim un iesēdināsim tanī tornī, ko gribēja atjaunot, – lai komandē visu parādi no turienes. Anekdote: iet Sarkangalvīte pa mežu; satiek ba- aigo vilku; Sarkangalvīte šim prasa: – Vai tu esi vilks? Vilis atbild:… Pats jau zini, ko atbild.
Otrdiena, 14.50
Ārlietu un ekonomikas ministram: Ainār, sagatavo man lūdzu visas Krievijas notas.
Otrdiena, 14.58
Ārlietu un ekonomikas ministram: Krievija ir valsts, kas atrodas austrumos, bet nota – diplomātu valodā pārtaisītas savstarpējās sarunas.
Otrdiena, 15.17
Ārlietu un ekonomikas ministram: Austrumi ir tur, kur saule lec. Savukārt diplomātija… diplomātija… Jā, kas ir diplomātija? Nu tā ir tāda parikte, kā dzelzsstanga, ar ko krāsni urķē. Saprati?
Otrdiena, 15.27
Ārlietu un ekonomikas ministram: Es jau sen esmu teicis, ka tev ir gaiša galva, Ainār. Tā uz priekšu. Uzmanies, lai Naglis tevi neapved ap stūri. Vienmēr prasi vairāk nekā tev gribētos.
Trešdiena, 19.31
Adresāts nezināms: Piedod, dārgā, bet man ir kabineta sēde.
Trešdiena, 20. 43
Labklājības ministram: Eleonora, tūlīt būšu: džips apseglots, paika un šampis divos grozos. Ģērbies!
Trešdiena, 20.47
Labklājības ministram: Eleonora, tu mana zvaigzne… Neģērbies, jo es netieku: Straume sauc.
Ceturtdiena, 9.56
Satiksmes ministram: Anatolij, kas tur ir ar tiem sakariem. Retāk iznāk, bet vairāk jāmaksā? Tā tā lieta galīgi neiet. Mums vēl nāksies uzņemties atbildību. Tarifu padomi aprija. Tagad mūs?
Ceturtdiena, 10.22
Satiksmes ministram: Bet peļņa! Divkārša. Un ko šie mums dod? Asakas. Spied grīdā viņus!
Ceturtdiena, 10.23
Iekšlietu ministram: Robert, mobilizē visu policiju. Visu! Sabāz tos visās vārtrūmēs, visos pagalmos, pārģērb tos, grimē vai pārkrāso. Man vienalga, bet kārtība lai būtu. Ar savu galvu atbildēsi… Pagaidi, lūdzu!
Ceturtdiena, 10.25
Nezināms adresāts: Piedod, dārgā, man ir kabineta sēde.
Ceturtdiena, 10.26
Iekšlietu ministram: Piedod, dārgā! Tas ir, dārgais. Lūk. Lai būtu visās malās! Nevienu tur nelaist klāt – lai runā ko grib!
Piektdiena, 13.13
Labklājības ministram: Kas tur ir ar to bezdarbu?! Es taču jau ziņoju, ka bezdarbs krītas. Krītas, saproti?! Nevis pieaug. A ko es dzirdu? Šis ņem un pieaug. Dari kaut ko! Vai uz jakti iesi?
Piektdiena, 13.59
Dundagā, ne jau Mordangā! Un paņem līdzi to savu sekretāri, kā viņu – Eleonora?
Bezdarbs, saproti, mums visu laiku krītas tāpēc, ka labklājība aug, tā savukārt krītas tāpēc, ka spēcīga valdība (to, Vladimir, sauc par komandu), un tā savukārt tāpēc, ka esmu es. Saproti?
Piektdiena, 22.34
Ekonomikas ministram: Sveiks, mans dārgais! Pēdējā anekdote… Iet vilks pa mežu, satiek Sarkangalvīti. Šis prasa: – Tu – Sarkangalvīte? Šī pretī: – A tu – vilks?
Mārcis Štrams
