Kamēr vien spēks, griba un patikšana, Edgars Krūmiņš vēlas spēlēt basketbolu.
Uzvara «Ghetto Basket» ielu basketbola turnīrā, iekļaušana Latvijas strītbola izlasē, kas «Moscow Open 2010» gan netika līdz godalgām, un ievēlēšana par «Zemgales» komandas kapteini – tādi trīs pārsteigumi šogad bijuši jelgavnieku LBL komandas spēlētājam Edgaram Krūmiņam. Par pārsteigumiem gan tie vērtējami vairāk prieka un gandarījuma nozīmē, jo citādi visi minētie notikumi ir likumsakarīgs centienu rezultāts.Vasaras guvums – ceļazīme uz NBA spēliSastapts kopā ar komandu vienā no pirmajiem «Ghetto Basket» posmiem jūlijā Jelgavā, Edgars sprieda, ka galvenā balva, Andra Biedriņa dāvātā iespēja klātienē vērot NBA spēli, protams, būtu vērtīga, taču galvenais, ko sola trīs mēnešus ilgā strītbola tūre ar aptuveni 60 turnīriem, ir laba brīvā laika pavadīšana un fiziskās kondīcijas uzturēšana sezonu starplaikā.«Rīgas posmos bija pa 80 komandām. Četrpadsmit, sešpadsmit spēles, lai līdz finālam tiktu. Ir ko pacīnīties,» Edgars stāsta, ka piedalījušies ne vien visos posmos Jelgavā, bet braukuši un uzvarējuši arī Rīgas posmos un citviet Latvijā.«Sākumā mūsu komandu sauca «Post Club», kad tas beidzās, vienubrīd bijām «Tonuss», bet vislabāk sāka veikties, kad kļuvām par «Urbanmet» un sastāvā līdz ar Andri un Gati Justovičiem iekļāvās šīs Jelgavas firmas šefs Arvis Vālodze. Ar šo nosaukumu tad arī tikām pie uzvaras finālā un galvenās balvas.»«Reālā» atskārta, ka ceļojums uz Ņujorku tik tuvu, gan esot atnākusi tikai 32 Latvijas spēcīgāko komandu superfināla pašā pēdējā spēlē, kad rezultāts jau bija 15:5 jelgavnieku labā. Mačs ritēja līdz 21 punktam, un 16 no tiem bija Edgara kontā.Brauciens uz Biedriņa komandas Goldensteitas «Warriors» un Ņujorkas «Knicks» spēli paredzēts pavasarī. Būšot arī ekskursija pa pilsētu. Tagad tikai galvenais, lai šajā laikā neiekristu svarīgi LBL mači, spriež Edgars.Pateicīgs trenerim par atļaujuSpēlēšana BK «Zemgale» komandā ir sportista darbs un līgumattiecībās ar klubu konkretizēts pienākums, kurā iekļautas arī paša rūpes par savu veselību. Zinot, ka dažkārt LBL treneri, lai nodrošinātos pret traumām, neļauj spēlētājiem piedalīties strītbola mačos, Edgars, tāpat kā komandas dalībnieks A.Justovičs, ir pateicīgi trenerim Varim Krūmiņam par uzticēšanos.«Bija iecerēts, ka «Ghetto Basket» noslēgsies pirms LBL sezonas sākuma, bet grafiki mainījās un superfināla pēdējās spēles iekrita vienā nedēļā ar līgas pirmo maču. Pirms tam bija pārbaudes spēle Mažeiķos, un, mājās braucot, jau domājām, vai un kā lai pasaka trenerim. Tad atskanēja telefona zvans un uzzinājām, ka veiksmīgas izlozes rezultātā esam jau astotdaļfinālā, kas nozīmēja spēles tikai izslēgšanas turnīra otrajā dienā. Sarunu ar treneri uz dienu atlikām, bet tad tomēr bija jāsaņemas. Atļāva ar brīdinājumu, ka par nepatīkamām sekām būs sankcijas. Svētdienas rītā jau komandas biedri zināja par mūsu panākumu un apsveica, bet priekšā vēl todien bija spēle pret «Latvijas Universitāti». Uzvarējām ar 98:88, un tad jau bažas par iespējamiem pārmetumiem bija garām,» Edgars atzīst, ka traumas, protams, var gadīties katram, bet izvairīties palīdz gan veiksme, gan arī māka.No tautas bumbas līdz peintbolamLaikam jau dzīves lielākā daļa līdz šim Edgaram pagājusi ar basketbola bumbu rokā. 4. pamatskolā gan viņš bijis arī tautas bumbas izlasē, bet no 4. vidusskolas laika atceras, ka draudzības sacensībās Igaunijā izcīnījis trešo vietu lodes grūšanā. «Tagad treniņos jau arī uzspēlējam futbolu vai florbolu,» atlētiskajam puisim neviens sporta veids acīmredzot nav svešs. Skološanās turpināta Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ekonomikas specialitātē, bet Edgars secina, ka diploms vairāk bijis vecāku sirdsmieram, jo pagaidām savu vietu viņš redz tikai basketbola laukumā.Par sportiska azarta klātbūtni liecina arī brīvā laika nodarbes. «Kopā ar draugiem pabraucam ar kartingu, uzspēlējam peintbolu, pablēņojamies ar ūdensslēpēm aiz laivas,» Edgars bilst, ka arī no lasāmvielas viņu interesē tikai sporta literatūra. Ko darīs, kad basketbola karjera būs galā? Šos prātojumus viņš patlaban atvirzījis otrajā plānā. Edgars Krūmiņš BK «Zemgale» komandas kapteinis Dzimis 1985. gadā Rīgā Augums 194 cm, svars 104 kg Pirmais treneris – Pēteris Lagzdiņš Karjera – Jelgavas BJSS absolvents, komandas «Zemgale» spēlētājs, sākot no amatieru līgas, līdz LBL Ģimene – neprecējies ViedokļiBJSS treneris Pēteris Lagzdiņš Edgars ir strādīgs un izpildīgs, uztver un pieņem trenera padomus, arī sadzīviski saticīgs. Uz basketbolu atnāca, šķiet, septiņu gadu vecumā, un ar «astoņdesmit piektajiem», kas ir arī viņa dzimšanas gads, jelgavnieku jaunākās grupas komandā pirmoreiz kļuva par čempionu Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Cīnītājs laukumā viņš bijis no paša sākuma, un atceros, ka reiz kādā TV pārraidē komentētājs viņu labsirdīgi salīdzināja ar Bārkliju. (Čārlzs Veids Bārklijs – 1984. – 2000. gadu NBA un ASV izlases basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijās – red.). Roka viņam precīza un «mīksta», līdz ar to izveidojies par labu tālmetienu speciālistu, bet būtu jāpiestrādā pie dribla un ātruma. BK «Zemgale» treneris Varis Krūmiņš Edžus mīl basketbolu, ar pilnu atdevi darbojas treniņos un arī spēlē atdod sevi pilnībā – laukumā cīnās un ņemas. Ja labi sāk, tad var kalnus gāzt un brīnumu metienus samest. Tomēr līdzās dienām, kad iet ļoti labi, ir arī tādas, kad neiet, un tur neko nevar darīt. Pēdējā LBL spēlē pret «Lauvām» Liepājā viņam izdevās fantastiski metieni, bet tajā pašā laikā divas reizes bumbu atdeva pretiniekam, kas nedrīkstēja notikt. Neapšaubāmi, Jelgavas komandā Edgars ir pamatsastāva spēlētājs un šogad arī komandas ievēlēts kapteinis. Ideālā variantā kapteinim vajadzētu būt tādam, kas visās spēlēs ir labākais, un stabilitāte ir tas, ko viņam gribu novēlēt. Par panākumu strītbolā – apsveicami! Tomēr salīdzinājumā ar basketbolu, kur nepieciešama pilnīgi cita fiziskā sagatavotība, strītbols ir laba laika pavadīšana. Kondīcijas uzturēšanai sezonu starplaikā – kāpēc ne?
