Vairums laukkopju ar lielām pūlēm beidzot tikuši galā ar ziemāju sēju un var atvilkt elpu, bet smagākās darba stundas tikai tagad rit dārzeņkopības saimniecībās. Parasti raža apcirkņos nonāk līdz septembra beigām, taču šogad dažam zemniekam vēl trešdaļa lauku nenovākti, bet ceturtā daļa dārzeņu sapuvuši vagās. «Nezinu, kā izdzīvosim,» izmisums skan dārzeņu audzētāju balsīs.
Laikapstākļi ražu vēl atļauj vākt, turklāt lielākās dārzeņkopības platības ir ap Rīgu un Zemgalē, kur rudenī laiks labāks, vērtē asociācijas «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Viņš atzīst, ka nav dzirdējis par milzīgām problēmām, tomēr liela daļa lauku aizvien ir nenovākti. «Bija gadījumi, kad sīpoli novākti, atstāti uz lauka nobriest, bet tad uznāk lietavas un netiek tiem pakaļ,» zina stāstīt J.Bērziņš. Nu sīpoli jau zem jumta, bet vagās oktobra vidū daudzviet vēl kāposti, burkāni, galda bietes. «Kamēr kāposts uz kājas, nekāda vaina tam nenotiks. Arī burkāni – ja zemē, var stāvēt,» saka J.Bērziņš, taču atzīst – kamēr laikapstākļi labvēlīgi, dārzeņkopjiem jāsteidzas ražu novest no laukiem. Kartupeļi sapuvuši uz lauka«Tik traku rudeni neatceros,» saka zemnieku saimniecības «Ziedi» īpašniece Lidija Lūriņa no Šķibes. Šosezon viņa ar pārtikai domātajiem kartupeļiem apstādījusi 120 hektārus zemes. Kaut arī vairums tupeņu novākti, pēdējās dienas tīrumā ir ļoti smagas, vērtē L.Lūriņa. Saulainā laikā augstākajās lauku vietās vēl varot uzbraukt kombains, bet ieplakās astoņi hektāri kartupeļu palikuši uz lauka. «Applūda un sapuva, nākas ieart,» paskaidro saimniece. Pēdējās nedēļās daļa tupeņu pēc novākšanas slapji, tādēļ strauji bojājas, kaut arī tiek intensīvi ventilēti. Tā kā tie paredzēti pārtikai, nevis cietei vai čipsiem, jāgādā par ilglaicīgu glabāšanu, taču bumbuļi neturas.Šoruden kartupeļiem sanākusi liela pašizmaksa, jo tie vācami nevis ar kombainu, bet rokām. «Arī ar kratītāju grūti uzbraukt, zeme slapja, tehnika bieži lūst,» stāsta L.Lūriņa. Septiņi hektāri no 30 apstādītajiem izslīkuši arī saimniecībā «Meistari» Lielplatones pagastā, kur saimnieko Tamāra Bisniece. «Pie mums no jūlija ir lietus, visi lauki ūdenī, nevarēja tikt uz lauka,» T.Bisniece atklāj, ka tupeņus rok tikai otro nedēļu. Divdesmit gadu pieredzē viņa neatceras tik dramatisku rudeni. Tā tas esot visā Zemgalē, jo par līdzīgām problēmām ziņojuši kolēģi no Nākotnes Glūdas pagastā, Svētes un Jaunsvirlaukas. «Meistaru» laukos jānovāc vēl divi hektāri kartupeļu. Līdz ceturtdienai sinoptiķi sola labu laiku, tāpēc darba pilnas rokas. Vietējo sīpolu veikalos nebūsL.Lūriņa stāsta, ka līdzīgas likstas skārušas arī piecos hektāros iesētos burkānus, kas daudzviet izslīkuši. «Izrauj burkānu, bet puse saknes nopuvusi,» šā rudens pieredzē dalās T.Bisniece. Burkāni līdzīgi kā kāposti gan esot pateicīgas kultūras, jo ilgāk var atrasties uz lauka. «Visu laiku realizējam, bet ziemai nekas vēl nav vākts,» atklāj «Meistaru» pārvaldniece. Lai gan sīpoli jau labu laiku noliktavā, T.Bisniece lēš, ka veikalos vietējie drīzumā beigsies. Mitrās vasaras dēļ sīpoli šogad strauji bojājas. «Šogad norakstāmi aptuveni 25 procenti ražas,» lēš zemniece, piebilstot, ka pārlieku lielā mitruma dēļ pusaugušas un nopuvušas uz lauka palika arī dilles, pētersīļi, selerijas un citi zaļumi. Cenu grib lielākuL.Lūriņa no Šķibes pukojas, ka šajā rudenī kartupeļu iepirkuma cena ir neadekvāti zema. «Strādāju vairumā,» viņa paskaidro un nosaka: «Pilnīgi nezinu, kā izdzīvosim. Visu mūžu strādāju lauksaimniecībā, bet tā vēl nav bijis.» Savukārt T.Bisniece teic, ka dārzeņu cenas ir augstākas nekā citus rudeņus, jo dārzāji izslīkuši arī Polijā un citās dārzeņkopības lielvalstīs. Lielāku maksu par ražu viņai izdodas dabūt, jo to piegādā tieši klientiem – veikaliem, kafejnīcām, ēdnīcām, skolām Jelgavā un Rīgā. Mazliet augusī iepirkuma cena gan ir vājš mierinājums, jo tā nesedz zaudējumus par ražu, kas palikusi uz lauka vai sabojāsies apcirkņos. Galvenās raizes saistītas ar strādniekiem, kam jāmaksā algas. «Šis finansiāli ir ļoti smagākais gads no visiem, kopš saimniekoju,» saka dārzeņu audzētāja. Biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvis Ingmārs Sniedze atzīst, ka parasti dārzeņkopji ražu novākuši līdz septembra beigām, bet šogad uz lauka vēl liela daļa kāpostu, burkānu, galda biešu, arī kartupeļi un citi dārzāji. Biedrībai ziņots pat par gadījumiem, kad pavasarī dārgi pirkti sēklas kartupeļi un nu vācama ar rokām, jo uz lauka netiek ne kombains, ne kratītājs. Lai kaut cik atpelnītu ieguldīto, strādnieki ķeras pie dakšām un uz lauka strādā ar rokām. «Zemnieki priecājas par katru bezlietus dienu. Augkopji beidzot apsējušies un var sākt atpūsties, bet dārzeņkopjiem darba vēl pilnas rokas,» saka I.Sniedze.Ražas novākšanas karstumā dārzeņu audzētāji vēl nav rēķinājuši, kāds šis gads būs finansiāli, tādēļ pagaidām par iespējām valstij prasīt atbalstu nav domājuši. «Tāpat jau neko nesamaksās,» optimismu nemana zemnieces L.Lūriņas teiktajā.
