SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāju Gintu Cimdiņu-Punduri intervē Edgars Kupčs.
Somijas enerģētikas giganta «Fortum» meitas uzņēmums «Fortum Jelgava» mūsu pilsētā ienāca pirms divarpus gadiem. Toreiz situācija siltumapgādē Jelgavā kārtējo reizi bija nonākusi strupceļā. Vispirms smagi izgāzās un ar maksātnespēju rezultējās pašvaldības siltumtīklu uzņēmuma aizdomīgi ņemtā daudzmiljonu kredīta darījums, tad apkures lietas pilsētā mēģināja glābt privātā SIA «Jelgavas koģenerācija», taču arī tai ar saimniekošanu nevedās, un daudz netrūka, lai jelgavnieki ziemā paliktu bez siltuma. 2008. gada martā apkures saimniecību pārņēma «Fortum Jelgava». – Vai uzņēmumā vēl palikuši arī «Jelgavas koģenerācijas» cilvēki?Palikuši labākie. Diemžēl jāatzīst, ka darbinieku bija par daudz. Tas nav pārmetums, bet arī citur esam redzējuši, ka pašvaldību uzņēmumos darbība ne vienmēr ir efektīva. – «Rīgas siltuma» šefs Āris Žīgurs lielās, ka krīzei gatavojušies desmit gadu, ne tikai modernizējot tehnoloģijas, bet 15 gadu laikā arī trīs reizes samazinot darbinieku skaitu. Mēs darbinieku skaitu esam samazinājuši gandrīz uz pusi. Viena daļa jau bija pensijas vecumā, bet visvairāk operatīvo darbinieku, kas strādāja katlumājās, jo uzcēlām jaunu bezpersonāla katlumāju Aviācijas ielā. Administrācijas skaitu samazinājām salīdzinoši nedaudz. – «Rīgas siltuma» vadītājs apgalvo, ka siltumapgādē pastāv konkurence, lielākoties tā ir alternatīvā apkure ar dabasgāzi. Viss ir mājas pašas ziņā. No šā gada sākuma stājies spēkā dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas ļauj atteikties no centralizētās siltumapgādes un organizēt to citādi. Jā, tas nav viegli, jo līdzi nāk visas tehniskās lietas – vai pie ēkas ir gāzesvads, vai nebūs jāpārbūvē iekšējās komunikācijas. Bet tā ir alternatīva, kas ir pieejama. – «Fortum» laikam neizjūt spiedienu, ka simtiem daudzdzīvokļu māju gribētu iet prom. Mēs regulāri rēķinām, cik izmaksātu alternatīvā apkure, salīdzinot ar centralizēto. Mums jābūt drošiem par to – ja arī neesam lētāki, tad vismaz nedrīkstam būt dārgāki. – Tātad «Fortum» ir iespējas siltuma cenu regulēt?Vidēji līdz 70 procentu no apkures cenas veido dabasgāzes cena. Pašlaik tendences rāda, ka no tiem pārējiem 30 procentiem desmit procentu jeb vairāk nekā 700 tūkstošus latu klienti palikuši parādā par iepriekšējo apkures sezonu. Bet ar tiem 30 procentiem mums jānosedz visas izmaksas, kas nav gāze, – katlumāju, siltumtrašu būvniecība, elektrība, ūdens, ķimikālijas, darbinieku algas un viss pārējais. Lielākā daļa, ar ko varam operēt nākotnē, ir kurināmais, tādēļ jāskatās, ar ko to varam aizstāt. – Cik mājās sākusies apkures sezona?Pērn apkurei sāka pieslēgties 1. oktobrī. Šogad pirmais pieslēgums bija jau 20. septembrī – apkures sezona sākas agrāk. Pašlaik (intervija notika 7. oktobrī – red.) pieslēgtas 45 dzīvojamās mājas un 16 iestādes, pagājušajā gadā šajā datumā bija 21 māja un 19 iestādes. Cilvēki grib komfortu, jo, salīdzinot āra gaisa temperatūru pērnruden un šogad, nav lielu atšķirību. Vēl var cerēt, ka krīze iet uz beigām. Pagājušais rudens sabiedrībai bija vispesimistiskākais visā šajā recesijas periodā. – Šogad arī iedzīvotāju parāds par iepriekšējo sezonu ir mazāks nekā pērnruden. To nevar tik viennozīmīgi salīdzināt, jo 2008./2009. gada ziemā gāzes cena bija stipri augstāka un tādēļ arī parāds lielāks. Ņemot vērā to, ka aizvadītajā ziemā gāzes cena bija salīdzinoši zema, parāds līdz šim rudenim varēja samazināties vairāk. – Vai parādu summa patlaban vērtējama kā liela?Parādi ir aptuveni deviņi procenti no summas, par kādu pagājušajā apkures sezonā tika izrakstīti rēķini. Tas ir ļoti daudz, jo siltuma tarifā nav paredzēti līdzekļi ne debitoru parādu piedziņai, ne norakstīšanai. Tas mums jādara uz savas peļņas rēķina, taču tā nav paredzēta tiesvedību apmaksai, bet gan investīciju attīstībā un kompānijai par to, ka tā biznesā gulda savus līdzekļus. – Kāda daļa tarifā paredzēta «Fortum» peļņai?Siltuma tarifā peļņa nedrīkst pārsniegt desmit procentu no kopkapitāla, ko uzņēmums ieguldījis uzņēmējdarbībā. Par šo summu jāsedz arī visi izdevumi, kas saistīti ar piesaistītā kapitāla izmaksām. Šobrīd tarifā peļņai nav paredzēti tik lieli procenti, cik normatīvie akti atļauj, jo mēs ar apkures cenu esam gribējuši būt iespējami pievilcīgi patērētājam. Parādi patlaban pārsniedz mūsu iespējamo peļņu. – Kā tad «Fortum» dzīvo?Ja nebūtu aizmugures, kas ir mūsu mātes kompānija, mums jau sen būtu jārīkojas krietni stingrāk vai arī būtu līdzīgs liktenis kā uzņēmumam, kas Jelgavā darbojās pirms mums. Mātes kompānija saprot, ka pirmajos gados ir ļoti grūti, tādēļ tā mūsu pamatkapitālā ieguldījusi ļoti lielus līdzekļus. Pagājušajā gadā tie bija 1,9 miljoni lati, par ko brīžos, kad parādi ir iespaidīgi, varam darbību turpināt. Ja skatāmies uz priekšu – parādiem jābūt mazākiem. Cīņa ar parādniekiem ir ļoti grūts darbs, jo vidēji mājsaimniecībai Latvijā par apkuri no savas ģimenes budžeta proporcionāli jāmaksā stipri vairāk nekā, piemēram, Zviedrijā vai Somijā. Tomēr labdarības iestāde «Fortum» nav. Esam palielinājuši cilvēku skaitu debitoru nodaļā, visus parādus mēģinām pietiesāt. Bet pirms tam līdzīgi kā bankas lūdzam cilvēku nākt un problēmas risināt. Slēdzam vienošanās par parāda nomaksu ilgākā laika posmā. – Kad jūsu pacietības mērs ir pilns? Ja jautātu man personīgi, jāteic, ka tas pilns ir jau sen, bet maz ko drīkstam darīt. Ko nozīmētu nepieslēgt apkurei vienu māju? Tur dzīvo gan cilvēki, kas godīgi maksā, gan tie, kas varbūt ļaunprātīgi nemaksā. Turklāt tie būtu lieli bojājumi arī pašai mājai. Tādēļ līdz šim mums nav bijis precedenta, kad kādu namu vispār nepieslēdz. Ja parādi turpinās samilzt, varbūt tāds brīdis pienāks. – Bet šoruden tā vēl nebūs?Pirms apkures sezonas ļoti ilgi runājām, kā būtu pareizi un labāk. Protams, mūsu vēlme ir, lai rudenī parādu summa būtu nulle. Tagad esam vienojušies, ka par kritisku uzskatām situāciju, kad mājas kopējais parāds ir trīs apkures sezonas mēnešu rēķinu apmērā – ja it kā katrs dzīvoklis trīs mēnešus sezonas laikā nav maksājis. Nupat sapulcē par šādām mājām informējām māju vecākos, tagad katru situāciju skatāmies atsevišķi – kas ir cēloņi, vai tie ir objektīvi.– Ko nozīmē kritiska situācija? Tas ir labs jautājums. Es uz šo parādu skatos kopumā – kā uz parādu kompānijai. Mums ir pāris dzīvokļu, kur situācija ar parādiem radusies vēsturiski. Tur būtu jārīkojas stingrāk, piemēram, jāpārdod dzīvoklis. Bet mēs kā siltumapgādes uzņēmums to nevaram ietekmēt. Daudzās tiesvedībās parādu atzīst, bet, kamēr dzīvoklis netiek pārdots vai darīts kas cits, pie naudas netiekam. Līdz ar to jādomā, vai labāk ir siltumu atslēgt vai cerēt, ka situācija atrisināsies. – Vai nav tā, ka cilvēki izlaižas un speciāli nemaksā, jo zina, ka par to nekas nebūs? Es negribētu teikt, ka cilvēki domā, ka var nemaksāt. Lielākajai daļai parādnieku ir objektīvi nemaksāšanas iemesli – palikuši bez darba, skāris algas samazinājums. Citi kādu iemeslu dēļ nevar kvalificēties pašvaldības palīdzības saņemšanai. – No bankām cilvēki baidās vairāk nekā no apkures uzņēmuma. Mums nav tādu metožu. Abstrahējoties no sekām, vispareizāk būtu nepieslēgt siltumu tik ilgi, kamēr parāds nomaksāts. Bet Jelgava ir viena no retajām Latvijā, kur apkures rēķinus vairumam patērētāju joprojām izrakstām uz dzīvokli, nevis uz māju. Tas vairs nav īsti saskaņā ar likumiem. Mums siltumenerģija jāpiegādā līdz mājai, un visa enerģija, ko ēka patērējusi, ir tās kopējās saistības. Rīgā, Liepājā un lielākoties citur par apkuri maksā mājas pārvaldnieks, kas naudu iekasē no dzīvokļu īpašniekiem. Tur apkures uzņēmums necīnās ar katru dzīvokli atsevišķi. Kamēr ir parāds, apkuri nepieslēdz. Arī Jelgavā ir daži labi piemēri – privāti māju pārvaldītāji, kam mēs sūtām rēķinu par visu namu.– Uz to Jelgavai vajadzētu iet? Esam izsūtījuši uzaicinošu vēstuli visiem Jelgavas māju pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem, ka vajadzētu uz tādu kārtību pāriet, jo to prasa arī likums. Parādu piedziņa nav mūsu, bet pārvaldnieka pienākums. – Cik šoziem maksās siltums?Ja salīdzinām pagājušo rudeni un šo, gāzes cena augusi par tieši 44 procentiem. Tomēr, pateicoties mūsu koģenerācijas stacijai, siltuma tarifs Jelgavā palielināsies tikai par 18,6 procentiem. Pagājušajā sezonā apkures tarifs bija vidēji 35,4 lati, šajā būs 41,9 lati (no oktobra – 40,96 lati par megavatstundu bez PVN). Ņemot vērā «Latvijas gāzes» prognozes, šāds tarifs varētu saglabāties vismaz līdz gada beigām. – Sola simtgades bargāko ziemu. Tad jau cilvēks nevar paņemt pagājušā gada siltuma rēķinus, pielikt tiem 18,6 procentus un zināt, cik maksās apkure.Tas, cik māja vai dzīvoklis patērē siltumenerģiju, lielā mērā atstāj iespaidu uz kvadrātmetra apsildes cenu. Pagājusī ziema bija ļoti, ļoti auksta un gara, bet pērn bija zema gāzes cena, tādēļ tā tik stipri neietekmēja apkures rēķinus. Siltinātās mājās āra gaisa temperatūras izmaiņas neatstāj tik lielu iespaidu uz enerģijas patēriņu. – Enerģētiķi bažījas, ka solītie mīnus 40 grādi varot ietekmēt tehnoloģiskos procesus. Tik aukstā laikā iespējama kritiska situācija, ka māja dziest ātrāk, nekā to spēj piesildīt. Tādējādi siltuma patēriņš būtu milzīgs, bet dzīvoklī vienalga temperatūra vidēja. Šajā situācijā vinnētāji atkal ir tie, kas dzīvo siltinātās mājās. – Kā vērtējat māju siltināšanas apgriezienus Jelgavā?Tas notiek ļoti lēni. Mūs neinteresē pārmērīgi liels un nesamērīgs siltumenerģijas patēriņš, lai ģimenei būtu problēmas nomaksāt. Ilgtermiņā mūsu interese ir siltinātas mājas, lai patēriņš un rēķini samazinās. Katrs siltuma ražotājs saprot, ka ar to sarūk viņa ienākums, tomēr tas ir neizbēgams process. – Kā tad dabūsiet atpakaļ tos miljonus, ko esat ieguldījuši siltuma trašu nomaiņā un katlumājās?Šīs investīcijas ir veiktas, lai kalpotu ražošanas vajadzībām 20 un 30 gadu periodā. Pēdējos gados nākuši klāt vairāk jaunu klientu, kas kompensē siltumenerģijas patēriņu, ko mēs būtu zaudējuši ar vēl kādu siltinātu māju. Mēs būtu vairāk priecīgi, ja Jelgava plestos plašumā, tuvotos Rīgai un siltumtīklus varētu paplašināt. Tādējādi mums būtu iespējas augt pareizā virzienā – jauni klienti, nevis mājas, kur siltums iet pa logiem un sienām ārā.– Kā pierunāt siltināt mājas? Ir pāris veiksmes stāstu, piemēram, Valmiera, kur šis process noritējis pat veiksmīgāk nekā Rīgā. Tas ir ļoti atbildīgs un liels darbs, runājot ar katru māju un pārliecinot, kāpēc tas ir vajadzīgs, ka no tā iegūs māja un katrs dzīvoklis. Jelgavā izveidota Reģionālā enerģētikas aģentūra, kurā esam viens no dibinātājiem. – Kā vērtējat aģentūras darbu? Mūs visus vērtē pēc padarītā. Aģentūra darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Varētu teikt, ka jābūt padarītam vairāk, un es novēlu, lai viņiem izdodas iekustināt māju siltināšanas jautājumu.– Cilvēki nevēlas noticēt, ka pēc siltināšanas kredīta maksājums ar apkures rēķinu kopā būs mazāks vai vienāds ar maksājumiem, kādi bijuši pirms siltināšanas.Man liekas, ka jābūt ļoti caurspīdīgai grāmatvedībai, lai cilvēki zinātu, cik un kur nauda aizgājusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka enerģijas cenai ir tendence pieaugt un kopējais maksājums var arī nesamazināties.
