Jēgeru prātus karsēt sācis jau vasaras vidū atvērtais un pagaidām gan bez izmaiņām palikušais Medību likums. Visticamāk, izdabājot trīs lielu Vidzemes mednieku kolektīvu iegribām, pieci Saeimas deputāti ierosinājuši viest izmaiņas likumā, nosakot minimālo medību iecirkņa platību, kas pagaidām nav limitēta. Tagad mednieki sadalījušies divās pretējās nometnēs, bet meža dienests saka – ja jau likums atvērts, tajā būtu jāievieš daudz vairāk izmaiņu.
Deputātu ierosināto likuma grozījumu galvenā domā ir noteikt, ka Latvijā turpmāk medību iecirkņa minimālā platība būs 2000 hektāru. Pašlaik to lielums ierobežots netiek, bet ir noteiktas platības, kādās drīkst medīt konkrētu sugu dzīvniekus. Piemēram, stirnu medībām nepieciešams vismaz 200 hektāru iecirknis, bet iet uz aļņiem var tikai tad, ja tas ir vismaz 2500 hektāru liels. Piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā minimālā iecirkņa platība ir 5000 hektāru, bet, kā zina teikt Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, «igauņi uzskata, ka mūsu sistēma ir progresīvāka». Patlaban Latvijā reģistrēti ap 1500 medību iecirkņu, un to vidējā platība ir virs 2000 hektāriem. Tomēr liela daļa kolektīvu medī mazākās platībās. Likumprojektā, kas nodots Saeimas Tautsaimniecības komisijai (bet pašlaik palicis bez tālākas virzības), teikts, ka izmaiņas ļautu «veikt objektīvu dzīvnieku uzskaiti un nomedīšanas apjomu plānošanu». Šai domai piekrīt LLU mednieku kolektīva biedrs Leonards Līpiņš, sakot, ka medību norise vislabāk plānojama lielākās platībās. Arī J.Ozoliņš uzskata – iecirkņu platības vajadzētu noteikt, jo tas mazinātu administratīvo slogu (meža dienests uzrauga un kontrolē medību norisi), turklāt medniekiem mazās teritorijās ir grūtāk sastrādāties. «Pašlaik aug mazo iecirkņu skaits. Likumu vajadzētu grozīt tā, lai paši kolektīvi gribētu apvienoties un medītu lielākās platībās. Piemēram, ja medības mazā iecirknī būtu dārgākas,» vērtē J.Ozoliņš. Taču prognozējams, ka, veicot vienīgi šo grozījumu, tagadējos medību iecirkņos, kas mazāki par 2000 hektāriem, nedrīkstēs medīt mežacūkas, stirnas, staltbriežu govis un teļus, bebrus, kā arī nelimitētos medījamos dzīvniekus. Mednieki paredz, ka tādējādi savairosies šīs sugas, kas jau patlaban rada lielas raizes lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem.
