Jelgavā ģimeņu ārstu skaits ik pa laikam mainās, bet vidēji tas svārstās no 43 līdz 45, taču Jelgavā un novadā, kā arī Ozolniekos, nav izveidota neviena pediatru prakse. No oktobra jaunu primārās veselības aprūpes prakšu atvēršanai ir atviegloti noteikumi, kas, iespējams, liks sarosīties arī pediatriem.
Divus gadus vecās Patrīcijas mamma Kristīne Kalniņa meitiņu pēc piedzimšanas bija pierakstījusi pie ģimenes ārstes Ilvas Koškinas, kas pēc pamatspecialitātes ir pediatre, bet kopš dakterei nav līguma ar valsti un pacientiem par vizīti jāmaksā no savas kabatas, Patrīcijai meklēts cits ārsts. «Meitu reģistrējām pie ģimenes ārstes, kuru mums ieteica Valsts norēķinu centrā. Taču tagad man radusies pārliecība, ka pieaugušo ārsts nezina daudzus bērnu ārstēšanas sīkumus. Tādēļ mūsu bērnam ir divi ārsti – ģimenes ārsts, kas izraksta nosūtījumus un receptes, kā arī privāti praktizējošs ārsts, kam maksājam 10 latu par vizīti, bet kas neņurd, saprot visu par bērna veselību un izskaidro,» stāsta bērna mamma. Ārstiem neizdevīgiLai uzlabotu bērnu veselības aprūpi, no šā gada par primārās veselības ārstu var būt arī pediatrs, kas veic ģimenes ārsta funkcijas mazajiem pacientiem. Daudzi vecāki par to būtu sajūsmā, diemžēl mūsu pusē pagaidām nevienas pediatru prakses nav, stāsta Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. Iespēja dibināt valsts apmaksātas primārās aprūpes pediatru prakses būtu lielāks ieguvums vecākiem, ne ģimenes ārstiem, kam tas īsti izdevīgi neesot, jo bērns esot vien līdz 18 gadiem un tad viņam jāpāriet cita ģimenes ārsta uzraudzībā. «Ģimenes ārstu filosofija ir, ka ārsts pazīst ne tikai bērnu kā pacientu, bet arī viņa mammu, tēti un pat vecmāmiņu. Turklāt ģimenes ārstam par katru pierakstīto pacientu no valsts nāk nauda, un kurš gan to gribētu laist garām?» retoriski jautā J.Vērzemnieks. Vilciens aizgājisJ.Vērzemnieks norāda, ka Jelgavā izveidojusies sava politika – pieaugušo poliklīnikā un Zemgales Veselības centrā pie ģimenes ārstiem vairāk pierakstīti pieaugušie, bet bijušie bērnu poliklīnikas pediatri, kas izveidojuši savas ģimenes ārstu prakses, vairāk strādā ar mazajiem pacientiem. Ģimenes ārste Mārīte Rinkevica ir diplomēta pediatre, bet viņas ģimenes ārsta praksē apmēram puse ir pieaugušo un puse – bērnu. «Kad veidojās ģimenes ārsta institūcija, pediatriem netika dota iespēju saglabāties un mēs pārkvalificējāmies. Ja to ļautu toreiz, domāju, mēs visi paliktu kā ģimenes ārsti – pediatri. Ja tagad puse no maniem pacientiem ir pieaugušie, kur viņus likt?» noteic M.Rinkevica. Viņa uzskata, ka pediatru prakses jāveido jaunajiem ārstiem pēc augstskolas.Jaunie grozījumi MK noteikumos paredz, ka, dibinot savu ārsta praksi, pediatrs no valsts saņem fiksēto maksājumu – 1084 latus mēnesī, kuros ietverts medicīnas māsas atalgojums, maksa par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem. Līdz šim šo naudu pediatrs saņēma pusgadu, un šajā laikā viņa praksē jābūt reģistrētiem vismaz 300 mazajiem pacientiem. Lai veicinātu jaunu pediatru prakšu atklāšanu un dotu vairāk laika iegūt nepieciešamo pacientu skaitu, no 6. oktobra valsts garantētais atbalsts pagarināts līdz deviņiem mēnešiem. Pēc tam pediatra ienākumi atkarīgi no reģistrēto pacientu skaita.
