Pēc četru gadu tiesāšanās panākts izlīgums konfliktā starp bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku un toreizējo izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu. K.Jarinovska prasību Jelgavas tiesā pret viņu cēla par vairākiem desmitiem publikāciju, pieprasot bijušajai ministrei publiski atsaukt, viņasprāt, nepatiesas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju viena lata apmērā.
Strīds starp B.Rivžu un viņas padoto K.Jarinovsku sākās 2006. gada augustā, kad toreizējā ministre viņu atstādināja no valsts sekretāres amata un ierosināja pret viņu divas disciplinārlietas – par pilnvaru pārsniegšanu un amata cieņai nepiemērotu izturēšanos. K.Jarinovska uzskatīja, ka ir atstādināta, jo izrādījusi interesi par plānotajiem apšaubāmajiem IZM darījumiem ar nekustamo īpašumu. Vēlāk gan visas B.Rivžas ierosinātās disciplinārlietas atceltas, bet ministre K.Jarinovskai neļāva palikt valsts sekretāres amatā. Sākumā viņai lika doties piespiedu atvaļinājumā, tad B.Rivža liedza pildīt virkni pienākumu, līdz vēlāk pēc ministres ierosinājuma pārcēla uz darbu Valsts vides dienestā. Valsts civildienesta pārvalde uzskatīja, ka ar savu rīcību B.Rivža «izkropļojusi valsts pārvaldes institucionālo sistēmu». K.Jarinovska 2006. gada novembrī pret B.Rivžu iesniedza un vēlāk atsauca kriminālprasību par goda un cieņas aizskaršanu, bet pēc tās civilprasībā prasīja ministrei publiski atsaukt, viņasprāt, nepatiesas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju viena lata apmērā.Uz nu jau astoto tiesas sēdi vakar bija ieradies tikai atbildētājas – B.Rivžas – pārstāvis advokāts Ziedonis Ūdris. Pati K.Jarinovska līdz šim neesot manīta nevienā sēdē, vēlāk «Ziņām» sacīja Z.Ūdris. Šoreiz uz tiesu nebija atnācis arī neviens no viņas pārstāvjiem, jo gan Lauris Krastkalns, gan Didzis Šēnbergs esot slimi. Tiesnese Judīte Mauliņa sacīja, ka saņēmusi K.Jarinovskas pārstāvju ziņu par to, ka 1. oktobrī starp B.Rivžu un K.Jarinosvku panākts izlīgums. Taču juridiski tiesvedību nevar izbeigt, jo lietā kā atbildētāji ir virkne plašsaziņas līdzekļu, kuros publicētas it kā godu aizskarošās ziņas.
