Ar Raimonda Paula «Pelnrušķīti» man kā pērngada uzvarētājam ir dota iespēja atklāt trešo Noras Bumbieres jauno dziedātāju konkursu. Konkursi un sacensības, vienalga, Latvijā vai ārzemēs, dod pieredzi. Šā konkursa nenovērtējams pluss ir iespēja jaunajiem uzklausīt latviešu estrādes «grandus» Margaritu Vilcāni, Viktoru Lapčenoku, Žoržu Siksnu un citus. Man kā jau pieaugušajam mākslinieciskā izaugsme nav strauja, taču bērniem un jauniešiem progress ir acīmredzamāks. LNT «Latvijas Zelta talantu» šovā ar prieku vēroju alūksnieti Amandu Bašmakovu. Šī meitenīte man iekrita acīs pagājušogad Noras Bumbieres konkursā, kur viņa dziedāja Raimonda Paula «Ķiršu lietu». Esmu pārsteigts, cik ļoti viņa mainījusies.Dzīve rit spraigi. Septembrī piedalījos karaokes dziedātāju pasaules čempionātā Maskavā, kur izdevās ierindoties pirmajā desmitniekā. Nupat kopā ar jauniešu kori «Kamēr» piedalījos projektā Šveicē. Tomēr pagaidām gan šaubos, ka varētu kļūt par profesionālu mākslinieku. Dziedāšana man bijis hobijs, kas dara dzīvi krāsaināku. Pamatā esmu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes students, kuram šajā mācību gadā jāiegūst bakalaura grāds. Tam šoruden bija veltītas vairākas ekspedīcijas agrākajā Zvārdes poligonā, kur pētīju augsni. Ko darīšu pēc diploma saņemšanas, vēl par simt procentiem nezinu. Viens no variantiem – varētu pievērsties pedagoģijai, piemēram, kļūt ģeogrāfijas skolotājs. Ar jauniešiem man patīk strādāt.Jelgava man jau no bērnības ir mīļa. Skolas brīvdienās te bieži esmu ciemojies pie māsas krustvecākiem. Domāju, ka Noras Bumbieres piemineklim, par ko iestājas gan konkursa rīkotāji, gan TV3 «Koru karu» Tirkīza koris, Jelgavā ir jābūt. Arī «Kamēr» diriģents Māris Sirmais reiz izteicās, ka Latvijā citas tādas dziedātājas nav bijis un nav vēl joprojām.
