Rudenī manu vecāku lauku mājas bēniņos iemitinājās neparasts viesis – sikspārnis.
Rudenī manu vecāku lauku mājas bēniņos iemitinājās neparasts viesis – sikspārnis. Putns jeb dzīvnieks, pat nezinu kā viņu īsti nosaukt, neliekas neviena traucēts un savu miegu izbauda vēl tagad. Esam viņu pieņēmuši kā mūsmājas eksotiskāko dzīvnieku un nosaukuši par Bimi. Taču ļoti uztraucamies, vai kāds no citiem iemītniekiem – kaķiem, suņiem, neskaitot zivtiņas akvārijā – nevarētu mūsu Bimim nodarīt pāri.
Mēs arī nezinām, kad sikspārnim laiks mosties, vai varbūt viņš ir jāpamodina? Ja varat, sniedziet kādu informāciju!
Kaspars
Mīts: naktīs sikspārņi lido uz baltu krāsu.
Realitāte: šim pieņēmumam nav loģiska pamatojuma. Sikspārņi ir nakts dzīvnieki, un tumsā visas krāsas ir vienādas.
Mīts: sikspārņi sapinas matos.
Realitāte: sikspārnim lidojot, redzei ir maza nozīme. Lidojot, viņš raida ultraskaņas saucienus un orientējas pēc atbalss. Tādā veidā sikspārnis pat var noteikt materiāla struktūru. Izskaidrojums ir tāds: ja ir ļoti kupli mati, skaņa absorbējas, un sikspārnis vienkārši kļūdās. Ja vispār tā notiek, tad ārkārtīgi reti.
Mīts: sikspārņi vasarās dzīvo drupās un gruvešos.
Realitāte: sikspārņu mītnei ir jābūt siltai un sausai. Tajā nedrīkst būt caurvējš. Sikspārņi var mitināties arī jaunās mājās aiz apšuvuma, jumta spraugās.
Mīts: sikspārnis ir vampīrs.
Realitāte: pasaulē ir sastopamas apmēram 1000 sikspārņu sugu, no kurām tikai trīs – Dienvidamerikā dzīvojošās – ir vampīri. Latvijā ir regulāri sastopamas 13 līdz 14 sugu. Šie sikspārņi pārtiek tikai no kukaiņiem.
Sikspārnis ir vienīgais lidojošais zīdītājdzīvnieks. Tas izpaužas viņa uzbūvē: ķermeņa sānos starp ekstremitātēm un asti nostieptās lidplēves kalpo kā spārni. Lidošanas veiklībā un ātrumā sikspārnis atpaliek no putniem. Daudzi kukaiņēdāji putni ir dienas dzīvnieki un tie lido ātrāk par sikspārņiem.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sikspārņi ir aktīvi naktī. Dzīvnieki nav tik veikli, lai izbēgtu no vanagiem, piekūniem un citiem plēsīgiem putniem. Sikspārņa tik dīvainais dzīvesveids – nakts dzīvnieks un vēl lido – cilvēkiem rada asociāciju ar briesmoņa un vampīra tēlu.
Naktī dzīvnieciņš lielākoties barojas ar lidojošiem kukaiņiem, taču dažu sugu sikspārņi nolasa kukaiņus, kāpurus un zirnekļus no lapām.
Gaišo diennakts laiku lidojošās peles pavada mītnēs. Tās viņas atrod gatavas, bet atšķirīgas ziemai un vasarai. Vasarās mātītes un tēviņi dzīvo atsevišķi. Mātītes dzīvo kolonijās, kurās Latvijas apstākļos ir desmit vai pat simts dzīvnieku. Tēviņi parasti dzīvo pa vienam, tāpēc viņu mītnes ir grūti atrast.
Vairošanās ziņā sikspārņi ir unikāli, jo gan tēviņu, gan mātīšu dzimumšūnām ir spēja saglabāties dzīvotspējīgām ilgstoši, līdz mātīte pamostas no ziemas miega. Tālu migrējošas sikspārņu sugas pārojas rudens migrācijas laikā. Tad tēviņi sēž mītnēs un visu nakti pavada, izkliedzot īpašus riesta saucienus un cenšoties pievilināt pēc iespējas vairāk mātīšu.
Mātītēm īpatnēji ir tas, ka augļa attīstības ātrums ir atkarīgs no temperatūras mītnē. Ja ir auksts pavasaris, tas attīstās lēnāk un mazulis piedzimst vēlāk. Siltā pavasarī – maija beigās, bet aukstā – jūnija beigās.
Protams, izdevīgāk ja mazuļi piedzimst agrāk, jo tad viņiem ir diezgan laika uzkrāt pietiekami daudz tauku ziemošanai. Mātītes baro mazuļus ar pienu.
Ziemas mītnēs sikspārnim svarīga ir mājokļa gaisa temperatūra – no 0 līdz + 8 grādiem.
Sikspārņa ziemošanas periods ir no oktobra līdz martam vai aprīlim.
Piemērotās vietās Latvijā sikspārņi ir visur. Īpaši tur, kur ir stāvoši ūdeņi – dīķi, ezeri, karjeri –, jo tādās vietās ir vairāk kukaiņu.
Sikspārņu dabīgie ienaidnieki ir plēsīgie putni, kaķi un caunas. Ziemojošos sikspārņus apdraud arī ciršļi. Ir zināmi gadījumi, kad alas ieejai tuvu ziemojošos sikspārņus noknābā zīlītes.
Diemžēl dzīvniekus apdraud arī cilvēki. Ziemā sikspārņi var iekārtoties uz guļu pagrabos. Tāpēc aukstā ziemā, sildot pagrabu ar atklātu uguni, sikspārņi var nosmakt tvana gāzē. Dažkārt sikspārņi traucē ēkas pārbūvi. Tad labāk pagaidīt, līdz tie pārceļas uz ziemas vai vasaras mītni.
Visas sikspārņu sugas pie mums ir aizsargātas ar likumu. Astoņas no tām kā faunas retums ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Sikspārņi ir nekaitīgi un miermīlīgi dzīvnieciņi, kuri nav īpaši pamanāmi kaimiņi un mūs netraucē. Tāpēc labākais, ko varam darīt,– netraucēsim tos arī mēs!
Zooloģijas pasniedzēja un sikspārņu pētnieka Gunāra Pētersona teikto pierakstīja Līga Klismeta
