Bibliotēkās valda liels līdzekļu trūkums.
Bibliotēkās valda liels līdzekļu trūkums. Lielas cerības reģiona novadpētniecības datu bāzes izveidē un interneta pieslēguma nodrošināšanā tiek liktas uz Sorosa fonda izsludinātajiem projektiem, taču ir svarīgi, lai arī vietējās pašvaldības izprastu laika garu un nodrošinātu līdzfinansējumu, uzsver Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe, pagastu bibliotēku metodiskā darba koordinatore Veneranda Godmane.
Pasaulē bibliotēkas palīdz realizēt demokrātiju
LR Ministru kabineta izstrādātajā projektā «Noteikumi par vietējas nozīmes bibliotēku tīklu un tā darbību pašvaldību teritorijās», kas tapis saskaņā ar Bibliotēku likuma 29. panta ceturto daļu, paredzētas Eiropas līmeņa prasības pagastu tautas bibliotēku un pilsētu tautas bibliotēku tīkla izveidē. Noteikumi paredz, ka lauku teritorijās nepieciešama minimāli viena bibliotēka uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Bet pagastos, kuros ir vairāk par 4000 iedzīvotājiem, ir jāizveido vismaz viena bibliotēka uz katriem nākamajiem 2000 iedzīvotājiem.
Pilsētas teritorijā uz katriem 10000 iedzīvotājiem ir jābūt vismaz vienai šādai bibliotēkai pieaugušajiem vai bērniem, vai vismaz vienai tautas bibliotēkai, kuras sastāvā ir bērnu nodaļa.
Tātad, lai gan ik pa brīdim dzirdamas runas, ka jāsamazina bibliotēku skaits vai bibliotekāra darba slodze, no šā projekta redzams, ka rajonā nepieciešams no jauna atvērt vismaz septiņas bibliotēkas, bet Jelgavas pilsētā – divas.
– Pasaulē demokrātiju palīdz realizēt bibliotēkas, kurās visi cilvēki neatkarīgi no dzimuma, rases, vecuma un izglītības var iegūt informāciju. Pie mums tas pagaidām šķiet sapnis. Taču, arī lai konkurētu darba tirgū, nepieciešamas pilnīgi jaunas zināšanas, un tās ir jānodrošina bibliotēkai ar atbilstošiem grāmatu krājumiem, – uzsver Veneranda Godmane.
Noraksta vairāk grāmatu, nekā iegūst no jauna
Pēc pagastu bibliotēku metodiskā darba koordinatores sniegtās informācijas, pagājušajā gadā Jelgavas rajona pagastu bibliotēku krājumi papildināti ar 4218 grāmatām, 3291 seriālizdevumiem, 5 kartogrāfiskiem izdevumiem un vienu elektronisko izdevumu jeb kopumā – par 7515 vienībām. Savukārt norakstītas 15135 grāmatas un 2549 seriālizdevumi jeb 17684 vienības. Tātad norakstīts vairāk nekā iegūts.
– Diemžēl pagasti jaunu grāmatu iegādei var atlicināt maz naudas. Pašvaldības bibliotēku fondu komplektēšanai atvēlējušas 14049 latus, no kuriem grāmatu iegādei izlietoti 6373 lati, bet preses abonēšanai – 7676. Vidēji rajona pašvaldības uz vienu iedzīvotāju tērējušas 0,38 latus. Ja salīdzina pašvaldības dotās naudas daudzumu ar katras bibliotēkas lasītāju skaitu, tad vidēji katrs pagasta bibliotēkas lietotājs ir nodrošināts ar literatūru par vienu latu un deviņdesmit sešiem santīmiem, – rēķina Veneranda Godmane.
Šādā situācijā bibliotēku fondi neizbēgami noveco, jo maz tiek papildināti ar jauniznākušo literatūru. Kā negatīvu piemēru šeit metodiskā darba koordinatore nosauc Vilces pagastu, kur pašvaldības dotās naudas pieticis tikai preses abonēšanai, bet visās trijās pagasta bibliotēkās par budžeta naudu nav nopirkta neviena grāmata. Bēdīgi esot arī Ziedkalnes bibliotēkā, kur gadā iegūtas tikai četras grāmatas dāvinājuma veidā.
Bērni ir aktīvākā lasītāju daļa
Jelgavas rajona pagastu bibliotēkās 1998. gadā bija 2195 lasītāju bērnu. Rajonā vienīgajā bērnu bibliotēkā Kalnciemā lasītājos ir 386 bērni, bet no pagastu bibliotēkām aktīvākie jaunie lasītāji ir Sesavas pagastā – 175, Glūdas pagasta Nākotnes tautas bibliotēkā – 119, Līvbērzes pagasta bibliotēkā – 110, Sesavas pagasta Bērvircavas bibliotēkā – 100.
– Bērni ir aktīvākā lasītāju daļa, – atzīst Veneranda Godmane. –Viņus bibliotēkā piesaista ne tikai literatūra, bet arī datorspēles. Zaļenieku pagasta bibliotēkā notiek Bībeles stundas, spēļu dienas un priekšā lasīšana. Vilces pagasta bibliotēkā bērnu piesaistei organizēti Annas Brigaderes jubilejas pasākumi, tikšanās ar žurnāla «Ezis» līdzstrādniekiem, piedalīšanās sacerējumu – vēstuļu konkursā «Ko es darītu un kas jādara, lai dzīve Latvijā būtu labāka». Izdevies pasākums bija zīmējumu konkurss Cenu pagasta Ānes bibliotēkā, kura organizēšanā piedalījās mākslinieku ģimene Tamāra un Uldis Kurzemnieki.
Turpinās novadpētniecības darbs
Visās pagastu bibliotēkās turpinās novadpētniecības tradīcijas. Venerandas Godmanes apkopotie dati liecina, ka visaktīvāk ar novadpētniecību nodarbojas Sesavas, Vircavas, Līvbērzes, Svētes pagastos. Novadpētniecība nenozīmē tikai vēstures apzināšanu. Tā, Sesavas pagasta Bērvircavas bibliotēka vākusi materiālus par Elejas, Lielplatones un Sesavas pagastu iespējamo apvienošanos, kuras pilotprojekts arī bija apskatāms bibliotēkā. Sesavas pagasta bibliotēka rīkoja skiču konkursu pagasta emblēmai un konkursu par ievērojamiem Latvijas virsniekiem – sesaviešiem. Vircavas bibliotēka savus novadpētniecības materiālus papildinājusi ar Rundāles pils muzeja arhīva materiāliem. Līvbērzes pagasta bibliotēkā tika iekārtota plaša pastāvīga vēstures izstāde «Līvbērzes pagasts cauri gadsimtiem». Svētes pagasta bibliotēkā savākts ievērojams materiālu klāsts par kapu vēsturi un pieminekļiem.
– Bibliotēkām pastāvīgi trūkst līdzekļu, un pagastos to izdzīvošana lielā mērā atkarīga no darbinieku iniciatīvas, gribas, prasmes un neatlaidības, – spiesta atzīt Veneranda Godmane, taču viņa ir pārliecināta, ka, virzoties uz Eiropas Savienību, neizbēgami jāmainās arī attieksmei pret bibliotēku finansējumu.
