Šoks un izbīlis ir pirmās izjūtas, kas cilvēku pārņem, kad viņš cietis satiksmes negadījumā. Sākumā organisms fiziskās sāpes nereti mēdz «noklusēt», sekas jūtamas vēlāk, un dažkārt cietušajam nepieciešama ilgstoša un dārga ārstēšanās. Speciālisti norāda, ka svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties un aizstāvēt savas tiesības saņemt kompensāciju.
Pagājušajā piektdienā Jelgavā ceļu satiksmes negadījumā cieta divi nevainīgi cilvēki – viņus traumēja satiksmes negadījumā uz ietves uztriekts auto. Vienai no cietušajiem – 60 gadu vecai sievietei – bija lūzumi, sasitumi un smadzeņu satricinājums. Par uzturēšanos slimnīcā viņai būs jāmaksā pašai, taču, tā kā, visticamāk, tiks ierosināts kriminālprocess, cietusī var cerēt uz atlīdzības saņemšanu no vainīgās puses apdrošinātājiem.Kādā citā negadījumā 42 gadus vecās Andas «Toyota» slikti pārredzamā krustojumā Tērvetes novadā ar lielu blīkšķi tika nostumta no ceļa un iemesta grāvī. Vainīgais «Audi» šoferis krustojumā nepalaida pa galveno ceļu braucošo Andas automašīnu un ietriecās tajā. Anda teic, ka pirmajā brīdī domājusi par meitu un māsu, kas atradās automašīnā. Šķitis, ka ar pašu arī viss kārtībā un ātrā palīdzība nevienai nav nepieciešama. «Pēc nedēļas sajutu, ka sāp plecs un katru dienu arvien stiprāk. Esmu noskaņota meklēt ārsta palīdzību. Tā kā uz negadījumu tika izsaukta policija, izdevumus gan par automašīnas remontu, gan par ārstēšanos ceru atgūt no apdrošinātāja,» teic Anda.Sliktākā situācijā nonācis students Zigmārs, kuram pirms gada Jelgavā, šķērsojot ietvi pie zaļās gaismas, uzbrauca vieglā automašīna. Puisis nedaudz sasitās, bet nelikās, ka tas ir kaut kas nopietns, jo rokas un kājas kustējās, galva nesāpēja. Pēc šofera iniciatīvas uz vietas tika uzrakstīts saskaņotais paziņojums, Zigmārs to parakstīja, un abi negadījumā iesaistītie laimīgi šķīrās. Lai arī rentgena uzņēmums uzrādīja, ka Zigmāra kauli nav lauzti, kāja tomēr sāpēja. Pēc dažām dienām traumatologs konstatēja, ka bojāts menisks un plīsušas saites. Nu jau puisis pārcietis vairākas operācijas un turpina rehabilitācijas kursu. «Katra no divām operācijām maksāja ap tūkstoti latu, jāmaksā arī par rehabilitāciju. Tagad noteikti būtu gudrāks un notikuma vietā sauktu policiju,» atzīst Zigmārs.Ja negadījumā cietusī persona nonākusi stacionārā, par ārstniecības pakalpojumiem maksā cietušais, kaut arī traumas guvis ne savas vainas dēļ, norāda Jelgavas slimnīcas Ārstniecības daļas vadītāja Solveiga Ābola. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš uzsver, ka, piedaloties ceļu satiksmē, katram transportlīdzekļa vadītājam nepieciešama sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana, kas arī paredz atlīdzību ceļu satiksmē cietušajai personai. «Ja cilvēkam bijusi nepieciešama ārstēšana, jākrāj to apliecinoši dokumenti, kas jāiesniedz apdrošinātājiem, un summa tiks atlīdzināta,» skaidro A.Putniņš. Ja notikuma vietā policija nav saukta, bet veselības problēmas kādai no iesaistītajām pusēm tomēr radušās, cilvēks var vērsties ceļu policijā, kas mēģinās sameklēt negadījumā iesaistīto otro pusi un palīdzēt risināt problēmu. Tas pats attiecas uz saskaņotajiem paziņojumiem, kuros parakstoties persona apliecina, ka negadījumā nav cietusi, bet vēlāk tomēr bijusi nepieciešama ārstēšana. Lai arī apdrošinātāji šādos gadījumos parasti atlīdzību neatmaksā, policija cenšas palīdzēt noskaidrot lietas apstākļus, saka A.Putniņš. Jelgavas ceļu policijas vadītājs uzsver, ka ziņot vēlāk par notikušo tomēr neesot pareizi. Tas esot jādara uzreiz pēc negadījuma, jo novēlota ziņošana rada aizdomas par krāpniecību – pēdējā laikā bijuši vairāki viltus gadījumi, kas saistās ar naudas izspiešanu. Turklāt, ja autovadītājs patvaļīgi atstāj notikuma vietu, par to neziņojot policijai, viņam iestājas atbildība likumā noteiktajā kārtībā. A.Putniņš piebilst, ka autovadītājam, kas piedalās ceļu satiksmē, bet nav nokārtojis OCTA, var tikt piemērota soda nauda no 60 līdz 80 latiem.
