Uz palodzes plīkšķ lietus, bet virtuvē atkal plīst kāds trauks – tādas skaņas šajā nedēļā varētu būt dzirdamas ne vienā vien mājā, kur aug bērni. Mazajiem gribas kustēties, attīstīties, bet skolā brīvdienas un kaut kur taču sava augošā izdoma un spēks jāliek!Radiem bagātākie brauc uz laukiem, kur parasti plašumi ir lielāki. Lietainās dienās tur vērojams pieplūdums bibliotēkās, jo nāk ne tikai vietējie, bet arī viesi. Pirms diviem gadiem savdabīgu rekordu «Ziņas» reģistrēja, iegriežoties mazajā Jēkabnieku bibliotēkā, kur 44 kvadrātmetru platībā bija izvietojušies 18 jaunie lasītāji un interneta lietotāji. Arī šajās rudens brīvdienās tendence esot līdzīga. Turpat kaimiņos Zaļenieku bibliotēkas vadītāja Līga Strazdiņa teic, ka literatūras skolotāja speciāli rudens brīvdienām pat izveidojusi ieteicamās literatūras sarakstu. Pasaulē informācijas vide mainās, tomēr, šķiet, vēl ilgi ar izdoto grāmatu un arī avīžu daudzumu, attiecinot to pret iedzīvotāju skaitu, būs pieņemts mērīt nācijas attīstības līmeni. Paldies Dievam, ka laukos arī tur, kur «nooptimizētas» pasta nodaļas un veikali, bibliotēkas tomēr saglabājušās. Ātrāk brīvdienas paiet mērķtiecīgiem sportistiem un māksliniekiem. Tiem ir savi pozitīvi plāni, kas attur doties pusaudžu neceļos un attīsta gan radošo domu, gan gribu uzvarēt. Paliek jautājumi: cik valsts vai pašvaldība pēc gaidāmās budžeta konsolidācijas griezieniem būs spējīga šo interešu izglītību popularizēt un atbalstīt? Un cik no šīm izmaksām paliks uz vecāku maciņiem? Rudens brīvdienām vajadzētu būt pārdomu laikam, kad vai katram būtu jādzimst kādai idejai, kā palīdzēt dārgākajam, kas mums dots, – bērniem.
