Spraigas diskusijas Jelgavas novada Domes komiteju sēdē raisījusi lemšana par to, cik šajā ziemā par apkuri maksās uzņēmēji un iedzīvotāji, kas no pašvaldības īrē telpas. Diskusiju laikā atklājās, ka Vilcē dažiem siltums līdz šim ticis bez maksas, bet Valgundē kurinātājs no pagasta saņem algu par to, ka apsilda dzīvokli, kurā pats mitinās. Deputāti lēma, ka pagastu pārvaldniekiem līdz rītdien paredzētajai Domes sēdei tarifi vēl jākoriģē.
Jelgavas novadā ik rudeni deputātiem no jauna jāapstiprina apkures tarifi iestādēs, kurās par siltumu maksā nevis pēc konkrētā mēnesī patērētās enerģijas, bet gan visu apkures sezonu ir konstants ikmēneša maksājums. Lielākoties šie izcenojumi nepieciešami, jo dažos pagastos pašvaldības telpās ir «Latvijas pasta» nodaļas, ģimenes ārstu prakses vai zobārstniecības kabineti, frizētavas vai kafejnīcas, stāsta Jelgavas novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne.Elejas saieta namā, kurā šogad tika veikti energoefektivitātes pasākumi, apkure pērn maksāja 1,76 latus (bez PVN) par kvadrātmetru. Šajā ēkā to maksā kafejnīca un pašvaldības kapitālsabiedrība «Apsaimniekošanas serviss». Pēc nama rekonstrukcijas izmaksas sarukušas līdz 1,31 latam, bet pagasta pārvaldnieks Leonīds Koindži-Ogli domā, ka šie ir tikai provizoriski aprēķini. «Visticamāk, siltums maksās vēl mazāk,» viņš paskaidro, ka jaunajā mājā apkures sezona vēl nav bijusi, tādēļ aprēķināt iespējamos tēriņus iespējams tikai teorētiski. Elejas vidusskolās strādājošajiem komersantiem par apkuri būs jāmaksā 78 santīmi par kvadrātmetru, bet pamatskolas telpu nomniekiem – 1,31 lats. Elejas Bērnu un ģimenes centrā apkure tiem, kas norēķinās arī vasarā, maksās 51 santīmu par kvadrātmetra apsildi, bet pārējiem – 1,25 latus katru no septiņiem apkures sezonas mēnešiem. Pagasta pārvaldes ēkā apkures izmaksas kritušās no 1,76 latiem kvadrātmetrā pērn līdz 1,48 latiem šogad. Pasta nodaļai Zaļeniekos jārēķinās, ka par siltumu būs jāmaksā mazliet vairāk par latu, Glūdas pagastā dažādās iestādēs siltuma cena svārstīsies no nedaudz virs lata līdz pat pusotram latam. Citos pagastos izcenojumi neesot vajadzīgi, jo vai nu pašvaldības telpas netiek nevienam izīrētas, vai arī par siltumu maksā pēc elektrības skaitītāja. Vilces pārvaldniece Anda Duge deputātiem atzina, ka muižas un skolas apkures sistēma apsilda arī divas blakus esošās dažu dzīvokļu privātmājas. Tomēr maksa par apkuri netiekot prasīta, jo siltumu dzīvokļi saņem tikai skolas laikā – brīvdienās tajos mītošajiem pašiem jādomā, kā apkurināt savus mājokļus.Visdārgākās apkures izmaksas plānotas Valgundes pagasta «Ārsta mājā», kur lielāko daļu aizņem bibliotēka un interneta punkts. Tā kā siltuma apgāde šajā namā nav automatizēta, lielākos izdevumus veido kurinātāju algošana. Novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes izsaukumu «300 kvadrātmetri telpu un trīs kačigāri?!» palaboja Valgundes pārvaldniece Maija Lasmane, sakot, ka «Ārsta mājā» strādā tikai divi kurinātāji. Malkai sezonā jātērē ap tūkstoš latu, bet kurinātāju algošanai aiziet teju 2600 latu. Izrādās, ka divstāvu ēkas augšējā jumta stāvā izbūvēti divi dzīvokļi. Vienā mitinās kāda pensionāre, kas savulaik vadījusi tajā pašā ēkā bijušo aptieku, bet otru no pagasta īrē viens no kurinātājiem. M.Lasmane «Ziņām» nevarēja pateikt, pēc kādiem principiem dzīvojamās telpas tur piešķirtas tieši šiem cilvēkiem. «Tas bijis vēsturiski,» viņa nosaka. Par dzīvokļiem viņiem gan jāmaksā īre – seši santīmi par kvadrātmetru mēnesī. Ņemot vērā pagājušās ziemas tēriņus, otrā stāva dzīvokļu kvadrātmetra apsilde izmaksātu 2,02 latus. «Pašvaldībai jāuzņemas vairāk uz sevi, jo cilvēki nesamaksās,» sacīja Z.Caune. Pārvaldniece neslēpj, ka siltumu pašvaldība dotējusi jau pagājušajā ziemā, no abiem īrniekiem prasot četrreiz mazāku maksu, nekā ir faktiskie tēriņi. Deputātiem rīt būs jālemj, cik par apkuri prasīt šajā ziemā.Izmaksas gan varētu sarukt, jo šovasar «Ārsta māja» tiek siltināta. Pavasarī ar nepilnu 30 tūkstošu latu piedāvājumu konkursā vinnējušajai firmai «MN īpašumi» energoefektivitātes pasākumi šajā ēkā krietni ieilguši. Kopš vasaras nomainījušās trīs strādnieku brigādes. Vietējie iedzīvotāji runā, ka firma viņiem nav maksājusi par paveikto, tādēļ darbu pametuši. Taču uzņēmuma pārstāvis Samvels Karamanovs gan apgalvo, ka viņam nav paveicies ar padotajiem. Tie nav pratuši uzdotos darbus, tādēļ pēdējai brigādei nācies siltinājuma kārtu noņemt un likt par jaunu. Tagad gan viss būšot kārtībā, un tuvākajās dienās firmai uzticētie pienākumi tikšot paveikti.
