Ar priekšlasījumiem un jubilāram veltītas izstādes atvēršanu Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā 2010.gada 28.oktobrī sākās hercoga Jēkaba 400.dzimšanas dienas svinības mūsu pilsētā. Jubilejai veltītam Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncertam sekoja tradicionālā svētku kliņģera baudīšana. Pasākums turpinājās Jelgavas pils kapenēs, kur Latvijas ev.lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja hercoga Jēkaba sarkofāgu.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa aicinājumam celt godā hercoga Jēkaba laika pozitīvās lietas, veidojot Jelgavu par izglītības, zinātnes un ekonomiskās attīstības centru, sekoja Kurzemes bruņniecības priekšsēdētāja barona Heinriha fon Štakelberga uzruna. Barons, kura tēvs dzimis Rīgā, bet audzis Jelgavā, pats pievērsies Baltijas vēstures pētīšanai un aicināja interesēties par vēsturi arī daudzos klātesošos, kas līdz pēdējai iespējai pildīja hercoga Jēkaba zāli muzejā. Profesors Ulrihs Šēnborns iepazīstināja ar savu grāmatu par hercoga Jēkaba meitām. Vēstures zinātņu doktore Mārīte Jakovļeva no Latvijas Universitātes Vēstures institūta savā priekšlasījumā analizēja ar hercoga Jēkaba personību saistītos mītus, bet vēstures zinātņu doktore Margarita Barzdeviča pievērsās Jelgavas pilsētas un lauku robežām Kurzemes hercogistes laikā.Ar filmu un grāmatu «Iekš liktens trijstūra – Kurzeme, Gambija, Tobago» iepazīstināja žurnālists Kārlis Vahšteins. Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi bija sagatavojuši svētku koncertu, kuru noslēdza klavieru kvintets ar Luidži Bokerīni Polonēzi.Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase atklāja izstādi «Hercogs Jēkabs. Laikmeta liecības», par kuras tapšanu jāpateicas gan mākslas vēstures pētniekam Imantam Lancmanim un Rundāles pils muzejam, gan Latvijas Valsts Vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajam Vēstures muzejam, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Sekoja tradicionālā svētku kliņģera baudīšana.Daļa svēku viesu no muzeja devās uz Jelgavas pili, kur Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja hercoga Jēkaba sarkofāgu, ko atjaunojuši Rundāles pils restauratori. Tika prezentēts arī ceļveža «Kurzemes hercogu kapenes» I.Lancmaņa redakcijā sagatavotais otrais, papildinātais izdevums. Tajā interesenti var iepazīties arī ar J.K.Broces zīmēto Ketleru dinastijas ciltskoku.
