Ap potenciālo ministru nosaukšanu premjers Valdis Dombrovskis ceturtdien beidzot deva zīmi, ka ieilgusī mīņāšanās ap valdības veidošanu tuvojas noslēgumam. Pirmdien sev iedalīto ministriju vadītājus sola izvirzīt ZZS, un atliks vien Saeimas balsojums. Ja vien atkal negadīsies kāds negaidīts manevrs, ar kuru partijas ik pa laikam pārsteidz sabiedrību. Jau vēlēšanu naktī dzirdējām, ka jauno valdību būvēs tās pašas partijas, kas esošo, un likās – tad jau daudz darba tas neprasīs. Tomēr tam sekoja ideja, ka valdībā jābūt «Saskaņas centram», kurš vēl pāris dienu pirms vēlēšanām tika sludināts kā lielākais ienaidnieks, tikpat pēkšņi – ka pie stūres tas tomēr nav laižams. Līdzīgi ar «Visu Latvijai!»-TB/LNNK, kura no uzticamiem sabiedrotajiem vienā mirklī kļuva par eiropeiskā valstī nepieņemamiem radikāļiem. Visā šajā turpu šurpu lemšanā visvairāk pietrūcis skaidrojumu. Vai esam dzirdējuši V.Dombrovski, visvairāk plusus saņēmušo kandidātu un jaunās valdības galveno veidotāju izklāstām, kāpēc viena un otra partija tomēr nav atbildusi kritērijiem un kādi tie vispār ir? Kādēļ smagos noziegumos apsūdzēta miljonāra diriģētās ZZS klātbūtne valdībā pat netiek apšaubīta? Tāpat neizskaidrots palicis jautājums, kāpēc vēlētāju izsvītrotā Linda Mūrniece tomēr būtu pelnījusi atkal kļūt par ministri? Kur nu vēl tracis ap Silvu Bendrāti, kura, kā izrādās, gadiem noklusējusi, ka radio pirkšanai naudu devis Aivars Lembergs. Ir izteikusies Bendrāte, ir izteikušies politologi un politiskie konkurenti, bet pati «Vienotība» skopi atbild vien pēc žurnālistu uzmācīgas tincināšanas.Pirms vēlēšanām vieni principi, pēc – pavisam citi. Šādā veidā turpinot, neizdosies sasniegt tos mērķus, kurus daudzi no tās pašas «Vienotības» aizstāvēja par pagrieziena punktu sauktajā lietussargu revolūcijā.
