Vairāk nekā 500 bijušo leģionāru vakar pulcējās Rīgas Doma baznīcā, lai dievkalpojumā pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos cīņu biedrus.
Vairāk nekā 500 bijušo leģionāru vakar pulcējās Rīgas Doma baznīcā, lai dievkalpojumā pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos cīņu biedrus. Pēc svētbrīža leģionāri devās gājienā uz Brīvības pieminekli, lai tā pakājē noliktu ziedus.
Dievkalpojumu vadīja prāvests Jānis Liepiņš. Viņš nolasīja arī Nacionālo karavīru biedrības paziņojumu, kurā uzsvērts, ka leģionāri cīnījās pret boļševiku okupāciju, nevis par Vāciju.
Gājienā piedalījās vismaz 3000 cilvēku, viņu vidū arī bijušie un tagadējie Saeimas deputāti, zemessargi, kultūras un sabiedriskie darbinieki. Vairāki tūkstoši cilvēku bija pulcējušies pie Brīvības pieminekļa.
Kaut arī neiztika bez sīkiem ekscesiem, kopumā gājiens noritēja mierīgi un ievērojamie policijas spēki gar Brīvības pieminekli un gājiena maršrutu vairāk atradās novērotāju statusā.
Vienīgie valsts karogi, kas šajā dienā plīvoja Rīgas centrā, bija leģionāru kolonnas priekšgalā. Šī ir pirmā reize kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad parlamenta noteikto atceres dienu ignorē Rīgas pašvaldība, valdība, arī Valsts prezidents.
Vienlaikus ar leģionāru gājienu Kronvalda parkā notika Latvijas Krievu kopienas organizēts atceres dienas pretinieku «antifašistisks pikets», kurā piedalījās aptuveni 500 cilvēku. Vairāk nekā stundu ilgā pasākuma laikā nebija nekādu publisku uzrunu, cilvēki stāvēja ar plakātiem, runājot savā starpā, klausījās klasisko mūziku un dziedāja patriotiskas dziesmas. Vienīgais incidents, ko klātesošie tūdaļ nodēvēja par provokāciju, bija Staļina ģīmetnes demonstrēšana un palaišana gaisā.
