Ivetas ģimene, nespēdama nokārtot finansiālās saistības ar banku, bija spiesta šķirties no sava īpašuma un īrēt citu dzīvesvietu. Jaunā mitekļa saimnieks aizliedzis Ivetas ģimenei deklarēties viņa īpašumā, līdz ar to sieviete nevar pretendēt arī uz sociālajiem pabalstiem un cita veida pašvaldības palīdzību. Līdzīgu gadījumu Jelgavā ir daudz. Domes Dzīvesvietas deklarēšanas sektora vadītāja Lija Golubeva norāda, ja starp īrnieku un saimnieku noslēgts īres līgums, īrniekiem ir tiesības un pat pienākums adresē deklarēt arī dzīvesvietu.
Pēc pēdējiem datiem, Jelgavā deklarēti nedaudz vairāk par 63 tūkstošiem iedzīvotāju, taču ir arī tādi, kas «karājas gaisā» un dzīvo bez deklarētas dzīvesvietas. Tas ir pretrunā ar likumu, un šos cilvēkus var sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem.Dzīvesvietas deklarēšanas likums Latvijā ir spēkā no 2003. gada, taču daudzi joprojām dzīvo pēc vecās «pierakstu sistēmas». L.Golubeva norāda, ka nav nepieciešamības savu dzīvesvietu īpaši deklarēt, ja cilvēks tur dzīvojot gadiem. «Dzīvesvieta jādeklarē tikai tad, ja tā mainās. Daudzi saimnieki vēlas pārliecināties, vai izīrētajā īpašumā bez viņu ziņas nav deklarējusies vēl kāda persona. Nākot uz Domi, darbinieki ar cilvēku var izrunāties un izjautāt, vai saimnieks ļāvis deklarēties, uz kāda pamata, cik ilgi domā tur uzturēties, bet, dzīvesvietu deklarējot elektroniski, informāciju pārbaudīt nav iespējams. Šādi likuma pārkāpumi ir bijuši,» stāsta L.Golubeva.Ja īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā, pārbaudīt tur deklarētās personas saimnieks var internetā. Ja īpašums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, īpašniekam ar dokumentiem jādodas uz pašvaldības Dzīvesvietas deklarēšanas sektoru, kur viņam tiks sniegta informācija. Saimnieki neļauj deklarētiesL.Golubeva aicina īrniekus neignorēt īres līgumus un pieprasīt tos īpašniekam. «Bieži vien saimnieks saņemt naudiņu par īri grib, bet savas saistības pildīt nevēlas. Īres līgums ir dokuments, kas cilvēkam ļauj deklarēt dzīvesvietu īres līgumā norādītajā adresē. Arī mutiska vienošanās ir iemesls deklarēt dzīvesvietu. Aizvien biežāk saskaramies ar gadījumiem, kad īpašnieks raksta iesniegumu par it kā nepiederošas personas dzīvesvietas anulēšanu, iesniegumā minot: neko par cilvēku nezinu, viņš manā īpašumā deklarējies bez atļaujas. Kad sākam interesēties sīkāk, uzzinām, ka cilvēks tur dzīvojis un viņam pat ir īres līgums, kas mums liedz anulēt viņa deklarēto dzīvesvietu. Pieredze rāda, ka daudz biežāk mānās īpašnieki, nevis īrnieki, liedzot iespēju šiem cilvēkiem deklarēties,» norāda L.Golubeva.Ietekmē sociālos pabalstusIespēju pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību ietekmē tas, cik personu deklarētas noteiktajā adresē un kādi ir viņu vidējie ienākumi. Nereti cilvēks pašvaldības palīdzību nevar saņemt, jo adresē pierakstīts pārāk daudz cilvēku, tajā skaitā pieauguši bērni, kas faktiski tur nemitinās, norāda L.Golubeva. «Pēc likuma cilvēkam jādeklarējas tur, kur viņš reāli dzīvo. Ja to nedara, gadās pat tiesāties ar saviem pieaugušajiem bērniem, jo tikai tiesa izlemj, kurā brīdī pilngadīgajam zūd tiesības dzīvot vecāku mājā. Šādu tiesvedības procesu ir daudz.»
