Oktobra beigās Jelgavas slimnīcā atskrējis labs pulciņš mazuļu. Ļoti iespējams, ne vienā vien laimīgajā ģimenē vecāki atviegloti nopūtās, jo paspēja «iekļauties» valsts noteiktajā termiņā. Termiņš šoreiz ir 3. novembris, pēc kura dzimušo vecākiem nāksies samierināties ar krietni zemākiem bērnu pabalstiem.Dažādos ziņu sižetos dzirdētais un laikrakstos lasītais ļauj domāt, ka virkne mammu un tētu griestu noteikšanu pabalstiem uzskata par netaisnu rīcību. Ja gar degunu aiziet desmiti vai pat simti latu, sašutums ir saprotams. Tomēr šoreiz vairāk vajadzētu ieklausīties to sieviešu teiktajā, kas atgādina ne tik senu pagātni. Vēl pirms gadiem desmit divdesmit par šādiem pabalstiem ģimenes pat nesapņoja, taču bērni dzima. Tāpat kā dzima, kad nebija pamperu un automātisko veļasmašīnu. Latvijai ir jāveicina dzimstība, taču ne jau ar milzu pabalstiem tas izdarāms. Demogrāfi ne reizi vien skaidrojuši, ka bērni, īpaši jau otrie, trešie, ceturtie dzimst tad, kad iedzīvotāji jūtas droši. Par to, ka viņiem būs darbs, kura pazaudēšanas gadījumā viņi būs sociāli aizsargāti. Par to, ka arī pēc gada vecuma, kad lielā «māmiņalga» beidzas, ekonomiskā situācija ģimenē strauji nepasliktināsies, jo bērnudārza nav, bet aukli algot dārgi. Par to, ka pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma mammai nebūs jāriskē ar darba zaudēšanu, jo bērna biežas slimošanas, vecāku sapulču un citu obligāti ieteicamo pasākumu dēļ viņa būs kļuvusi par neizdevīgu darbinieku.Valdības rokās ir līdzekļi, ar kuriem veicināt bērnu dzimšanu. Pirmais no tiem – daudz stingrāka vēršanās pret nodokļu nemaksātājiem, kuru dēļ Latvijas budžets ir tik niecīgs, ka nepietiek naudas ne bērnudārziem, ne neapliekamā minimuma palielināšanai, ne tiem pašiem pabalstiem.
