Aigars Meri un Jelgavas kamerorķestris gatavo programmu «Jelgavas rudens» (7. novembrī) un svētku koncertu (18. novembrī).
Varbūt ne tik bieži, kā vēlētos šādas mūzikas cienītāji, toties ar apskaužamu regularitāti klausītāju priekšā stājas Jelgavas kamerorķestris. Pavasarī kolektīvs, kurā muzicē mūsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kopā ar savu skolas biedreni (nu jau Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti) jauno pianisti Sintiju Šteinkopfu pirmo reizi Latvijā atskaņoja poļu minimālista Mikolaja Gurecka klavierkoncertu. Gan kultūras namā, gan Sv.Annas katedrālē (piemēram, Jozefa Haidna oratorija «Mūsu Pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta» šāgada Klusajā nedēļā) izskanējuši vairāki vērienīgi Jelgavas kamerorķestra diriģenta Aigara Meri vadībā tapušie projekti, bet programmatiskie koncerti novembrī jau kļuvuši par neatņemamu valsts svētku programmas sastāvdaļu Jelgavā.Šogad 18. novembrī koncerts «Vēl viena dziesma būs…» reizē iecerēts arī kā velte IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku 115 gadu jubilejai (1895. gadā vienīgo reizi vēsturē Vispārējie dziesmu svētki notika Jelgavā, ne Rīgā). Likumsakarīgi, šādā koncertā neiztikt arī bez Jelgavas labākajiem koriem. «Droši vien būtu jaukāk, ja dziesmu svētku jubileju mēs atcerētos vēl vasaras pusē,» neslēpj topošā koncerta mākslinieciskais vadītājs A.Meri, «taču sakrita vairāki organizatoriskie un finansiālie apstākļi, un nācās izšķirties par «diviem vienā» – valsts dzimšanas dienā atcerēsimies arī dziesmu svētkus Jelgavā.»Ritmiskās lietas noderēs nākotneiPārāk apdalīti gan jelgavnieki nevarētu būt – jau labu laiku Aigars ar Jelgavas kamerorķestra mūziķiem intensīvi (šonedēļ pat katru vakaru) gatavo vēl kādu koncertprogrammu, ar ko mūzikas draugus pilsētas kultūras namā iepriecinās jau svētdien, 7. novembrī. Koncertā «Jelgavas rudens» kopā ar mūsu kamermūziķiem būs «Silvesteri Orkesteri» – kolektīvs, kas vairāk pazīstams džeza cienītājiem. «Grūti pat raksturot to žanru, kādā muzicēsim svētdienas koncertā,» prāto diriģents A.Meri, «tas būs divdaļīgs Kārļa Vanaga un Ritvara Garozas skaņdarbu cikls, kas tā arī domāts – džeza ansamblim un kamerorķestrim». Ideja radusies iepriekšējā sezonā, kad Jelgavas kamerorķestris šajā pašā zālē valsts svētku koncertā atskaņoja Ģederta Ramana Koncertu saksofonam, stīgu orķestrim, klavierēm un timpāniem. «Solists bija «Silvesteri Orkesteri» saksofonists Renārs Lācis, un pēc koncerta viņš mani uzrunāja ar jaunu piedāvājumu,» atceras A.Meri. «Kad iepazinos ar nošu materiālu, ko sarakstījuši «Silvesteri Orkesteri» puiši, un noklausījos arī ierakstu, sapratu, ka šādas ritmiskas lietas varētu nākt par labu mūsu kamerorķestra jauniešiem, bet šāda pieredze būs labs ieguldījums viņu muzikālajā nākotnē,» secina Jelgavas orķestra vadītājs.«Jelgavas Mūzikas vidusskolā šādi ritmi vienmēr bijuši cieņā, jo daudzu pelnīti iecienītais bigbends spēlē džezu. Mums, kamerorķestrim, šī tomēr nav gluži tradicionāla mūzika, tomēr centīsimies,» sola A.Meri. «Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļas beidzējiem K.Vanagam un R.Garozam tas ir zināms eksperiments kompozīcijas lauciņā, bet mums būs interesanti šādu mūziku spēlēt. Turklāt es vienmēr esmu iestājies par to, ka Jelgavas kamerorķestrim jāpopularizē latviešu autoru mūzika,» uzsver koncerta «Jelgavas rudens» mākslinieciskais vadītājs.Nemitīgā mainībāJelgavas kamerorķestrim kā jau kolektīvam, kas veidots no mācību iestādes audzēkņiem, kadru mainība ir neizbēgama, tāpēc A.Meri atliek tikai priecāties par tiem vēl nesenajiem orķestra dalībniekiem, kuri turpina studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā vai citās augstskolās. «Nebūtu jau slikti īstenot kādu projektu, kurā varētu iesaistīt arī mūsu skolas absolventus,» sapņo Aigars, atzīstot, ka tas tomēr ir nākotnes jautājums. Tāpat kā ideja par profesionālu orķestri Jelgavā. «Esmu dzirdējis runas par muzikāla teātra iespējamību pilsētā, bet šādam teātrim taču vajag orķestri,» A.Meri ir pārliecināts, ka fonogramma «dzīvu» mūziku aizstāt nevar. «Tad jau arī dziesmu svētkos kādā sarežģītākā skaņdarbā kopkoris varētu tikai plātīt mutes,» ironizē mūziķis.Pašam A.Meri brīva laika nav kļuvis vairāk, kaut vairs netiek strādāts ar kori «Zemgale». «Tur nebija nekāda konflikta, mēs kopā esam nogājuši lielu ceļa gabalu, un es vienkārši jutu, ka korim vajadzīgs jauns attīstības impulss,» vērtē diriģents, kuram pēdējais lielais pasākums kopā ar «Zemgali» bija dalība starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā Bulgārijā jūnijā. «Cik zinu, korim viss ir kārtībā un ar jaunajiem vadītājiem Zani Stafecku un Ingu Leilandu darbs tiek veiksmīgi turpināts,» ar gandarījumu konstatē A.Meri.Ne tikai pie pultsNo Jelgavas Aigars aiziet tomēr negrasās un darbu Mūzikas vidusskolā un kamerorķestrī sola turpināt, kaut Latvijas Nacionālajā operā, kur A.Meri ir ne tikai galvenais kormeistars, bet jau izmēģinājis diriģenta zizli arī kā vairāku iestudējumu muzikālais vadītājs, slodze sanāk pamatīga. Krīze neesot gājusi secen arī Operas korim, un daudzi pieredzējušie dziedātāji aizgājuši, lai saglabātu izdienas pensiju, tāpēc nesen nācies veidot kori tikpat kā no jauna, atklāj diriģents. Decembra sākumā būs «Jevgeņija Oņegina» pirmizrāde, tad «Aīdas» un «Turandotas» atjaunojumi, pavasarī – «Seviļas bārddzinis» un Bruno Skultes «Vilkaču mantiniece», uzskaita A.Meri.Aigars arī studē Viļņas Teātra un mūzikas akadēmijā pie lietuviešu mūzikas leģendas Joza Domarka. «Nav tā, ka aizejot no «Zemgales», tagad varētu vairāk laika veltīt ģimenei, lai kā gribētos,» konstatē mūziķis, kurš ir arī kaislīgs futbola līdzjutējs. «Lai Jelgavas kamerorķestra svētdienas koncerts skan arī kā veltījums mūsu futbolistiem sezonas noslēgumā,» A.Meri, kā izrādās, ir lietas kursā par FK «Jelgava» spēļu kalendāru.
