«Mājas gan cilvēks ceļ pēc sava ģīmja un līdzības, bet uzceltas tās sāk dzīvot pašas savu dzīvi. Ikviens, kas tajās dzīvo, veidojas pēc tām. Jo vecākas tās ir, jo lielāks viņu iespaids uz iemītniekiem. Neskaitāmiem pavedieniem mājas iedzīvotāji piesaistīti pie mājas senām nelaimēm un seniem priekiem. Kā no svešuma pārstādīts koks pārveido zarus pēc savas dzimtenes saules un vējiem, tā katras mājas pagājības vara izliec un pārveido cilvēkus,» tā, mūsu novadnieka Edvarta Virzas vārdiem runājot, varētu raksturot arī namu Skolotāju ielā 8 – Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu.29. oktobrī uz turieni veda kļavu lapu un sveču ceļš, sagaidot viesus uz skolas pašreizējo un bijušo pedagogu un darbinieku tikšanos, veltītu skolas 65. gadadienai. Vakarskolas aizsākumi meklējami 1945. gadā, kad Jelgavas Darba jaunatnes skolu organizēja tās pirmais direktors Arvīds Salmiņš. Pirmā mācību gada rudenī pieteicās 36 audzēkņi. Mācības ilga no 1. septembra līdz 1. jūlijam. Vēlāk izglītības iestādi nosauca par Jelgavas pilsētas Strādnieku jaunatnes vidusskolu. 1949. gadā organizēja atsevišķas klases krievu un latviešu valodas plūsmā, līdz tam krievu un latviešu Strādnieku jaunatnes vidusskolas pilsētā darbojās atsevišķi.Piecdesmito gadu beigās mācības vakaros paralēli darbam tika vērstas plašumā. Jelgavas vakarskolēni pa dienu strādāja Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, Linu kombinātā, Mašīnbūves rūpnīcā, Cukurfabrikā, Būvmateriālu rūpnīcā un citur. Gadu desmitu laikā skolā audzēkņu skaits gan strauji palielinājās, jo valstī tika izvirzīts uzdevums pāriet uz jaunatnes vispārēju vidējo izglītību, gan vēlāk tikpat strauji saruka. Deviņdesmito gadu vidū vakarskolas atkal kļuva populāras, auga audzēkņu skaits arī Jelgavā. Skola vēstures gaitā darbojusies ēkās, kuras šodien pazīstam ar citu nosaukumu – Valsts ģimnāzija, privātskola «Punktiņš», Jelgavas Speciālā skola –, vairākkārt atradusies pašreizējā mājvietā Skolotāju ielā 8, bet visur cauri nesta kolektīva, māju izjūtas dzirkstelīte.Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas vēsturi, ziņas par pedagogiem un absolventiem savā grāmatā «Skolotāju iela» iemūžinājusi aizsaulē aizgājusī skolotāja Skaidrīte Bremze.Skolas direktore Brigita Preisa viesus iepazīstināja ar jaunumiem izglītības iestādes dzīvē. Šogad tajā mācās 465 skolēni, strādā 29 pedagogi un 13 tehniskie darbinieki. Skolai ir savas tradīcijas, darbojas dažādi interešu pulciņi. Šogad ieviests e-žurnāls, kas pedagogiem, audzēkņiem un vecākiem ļauj izmantot modernās tehnoloģijas, pirmo gadu ir tālmācības iespējas, dodot iespēju mācīties tiem, kuri ikdienā nevar apmeklēt izglītības iestādi. Pirmo gadu vakarskolā darbojas māmiņu istaba, kurā vecāki, kuri mācās, var atstāt savus mazuļus auklītes uzraudzībā. Atmiņās par skolas dzīvi dalījās un padomus šodienas skolotājiem deva Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktore no 1968. līdz 1982. gadam Ārija Mūrniece un direktore no 1982. līdz 1988. gadam Līvija Jansone, arī pedagogi, kuru darba mūžs ilgstoši bijis saistīts ar vakarskolu, – ģeogrāfijas skolotājs Salimons Kivlis, bioloģijas skolotājs Viktors Vansovičs un fizikas skolotājs Jānis Ozols, kurš šajā skolā nostrādājis 38 gadus. Piedalījās arī pirmā izlaiduma (1946. g.) absolvente Regīna Lagzdiņa. Jubilejas reizē tika godināti pedagogi, kuri Vakara (maiņu) vidusskolā nostrādājuši 10 un vairāk gadu.Skolu 65. dzimšanas dienā sveica Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere, sadraudzības skolas – Lietuvas Republikas Jonišķu Saules skolas – direktors Tomas Armanavičus un vietnieki. Paldies!65 gadi cilvēka mūžam ir liels vecums, bet vēsturei tas ir tikai īss laika sprīdis. Ar bijušo skolotāju pieredzi, pašreizējo skolotāju darbu un audzēkņu nākotnes skatījumu Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola būs atbalsts visiem, kam vajadzīga izglītība, zināšanas un iespēja tās iegūt.
