muzejs bija tagadējā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja priekštecis un līdz Otrajam pasaules karam atradās šķērsieliņā aiz Tirgus laukuma, starp Uzvaras ielu un Jāņa Čakstes bulvāri. Mūsdienās šī vieta ir pagalmos pa labi no kultūras nama – starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ēku Uzvaras ielā 8 un Jāņa Čakstes bulvāri. Lepno muzeja ēku uzcēla 1898. gadā (arhitekts Vilhelms Neimanis). Tās kolekcijā līdztekus vēstures priekšmetiem un dokumentiem bija arī muižnieku sarūpēti vērtīgi glezniecības un grafikas darbi, bijusi arī neliela Senās Ēģiptes kolekcija. Kā liecina vecie fotoattēli, trīsdesmitajos gados muzejā glabājušies arī senāko muižnieku dzimtu priekšteču – Livonijas ordeņa bruņinieku – bruņutērpi. Vēl 1943. gadā novembrī ar īpašu izstādi Jelgavā atzīmēja Kurzemes Provinces muzeja dibināšanas 125. gadadienu. Muzeja ēku sagrāva 1944. gadā, un, atgriežoties pilsētā civiliedzīvotājiem, tā drupās neatrada neko vērtīgu. Tur bija sirojuši padomju armijas trofeju vācēji, iespējams, atsevišķas vērtības izveduši arī vācieši. Pēc vēsturnieka Andreja Dābola padomiem un vecām kartēm fotogrāfs centies pēc iespējas precīzāk mūsdienās iemūžināt vecajā attēlā redzamo pilsētas ainu – Kurzemes muzeja vietu.
