Oktobra beigās Valsts ģimnāzijas 10.d klases skolēni klases audzinātājas Sandras Rubules pavadībā, atsaucoties uz klases vecākās Elīzas Avotiņas ierosinājumu, iepazinās ar latviešu strēlnieku cīņu piemiņas vietām un latviešu strēlnieku piemiņas muzeju Valgundes novada Mangaļos. Zīmīgi, ka ekskursija notika laikā, kad latviešu strēlnieki pirms 95 gadiem 1915. gada oktobra beigās un novembra sākumā devās savās pirmajās kaujās un cieta pirmos zaudējumus. Rudenīgais klusums un miers, zeltīto lapu rota starp zaļajiem skuju kokiem it kā ar dārgu aizmirstības segu glabā vēl sevī toreizējo kauju dārdu atbalsis un mirstošo strēlnieku pēdējos vaidus. Bet tautas atmiņā viņu atcerei neizzust. Kā astoņas zelta zvaigznes pāri Latvijas debesīm mirdz latviešu strēlnieku astoņu bataljonu, vēlāk pulku, nevīstošā slava.Pirmā pieturas vieta – pie Kalnciema vidusskolas un baznīcas, kur atrodas viens no lielākajiem Pirmā pasaules kara vācu apbedījumiem. Zīmīgi, ka toreiz viņi savos kapos glabājuši arī kritušos pretinieka karavīrus, tos iezīmējot ar krustiem. Tikai visi ir bez vārdiem un uzvārdiem – nezināmie kara upuri.Latvijas Kara muzeja filiālē latviešu strēlnieku muzejā Valgundes Mangaļos pēc iepazīšanās ar muzeju un vācu blokhauža apskates gida pavadībā devāmies uz 1. Daugavgrīvas bataljona vācu frontes pārrāvuma vietu, kuru iezīmē piemiņas zīme – lielais koka zobens. To tāpat kā visas piemiņas zīmes savā laikā uzcēla Voldemārs Birznieks. Tālāk mūsu ceļš veda pie pieminekļa, kas glabā sevī strēlnieku pirmās kaujas un tajā kritušo atceri. Ar klusuma brīdi godinājām viņu piemiņu. Mājās braucot, pieturējām latviešu un Sibīrijas strēlnieku apbedījuma vietā, kas trīsreiz papildināta ar pēdējos gados atrasto varoņu pīšļiem. To iezīmē no granātām izveidots krusts un betona vācu ložmetēja ligzda. No daudzajiem karavīriem, kas apbedīti šajā vietā, zināms tikai viens latviešu strēlnieks – viņa vārds lasāms piemiņas plāksnē.Tur ieraudzījām noliktu nesprāgušu Pirmā pasaules kara lielgabala granātu. Par atradumu ziņoju Zemessardzes 52. bataljona dežurantam. Jau tumsā ieradās policijas virsnieki, kuri iepazinās ar situāciju un nomaskēja bīstamo atradumu. No Saldus atbrauca Zemessardzes 54. bataljona sapieri. Nospriedām, ka atrasta krievu lielgabala granāta, kas mērķēta uz vācu ierakumiem. Novietojām to netālajā Vācu valnī, kur atradās vācu pozīcijas, drošā vietā, kur tās sprādziens, pārtraucot lietainās dienas klusumu, bija kā salūts mūsu strēlniekiem, pirmo kauju varoņiem.
