Publiskajā telpā izskanējis jaunās labklājības ministres Ilonas Jurševskas izteiktais pieņēmums, ka nākamgad varētu samazināt stipendijas apmēru tā dēvētajā «simtlatnieku programmā» – līdzšinējo 100 latu vietā par darbu cilvēki saņemtu 80 latu. Turklāt nākamais gads varētu būt pēdējais programmā.
Pagaidām stipendijas samazināšana ir tikai iecere, lai programmu varētu nodrošināt pēc iespējas ilgāku laiku, I.Jurševska pauda Latvijas Radio. Jau nākamgad darba vietu skaits varētu tikt pakāpeniski samazināts vietās, kur sarūk bezdarbnieku skaits. Ministre atgādināja, ka 100 latu programma izveidota kā pirmatnējā palīdzība krīzes situācijā: «Jāsaprot, ka šāds pakalpojums nevar turpināties mūžīgi. Jādomā par alternatīvu, piemēram, algotajiem pagaidu darbiem.»Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils ministrijas ieceri vērtē atzinīgi, sakot, ka šim sociālā rakstura pasākumam jābeidzas un vietā jādomā kas cits, kas veicinātu iedzīvotāju nodarbināšanu. «Daļa cilvēku to izmanto, un viņiem nav motivācijas iesaistīties algota darba tirgū,» saka M.Narvils.Gada laikā NVA Jelgavas filiāle simt latu stipendijas darbos iesaistījusi 2648 personas. Pašlaik Jelgavā strādā 282, Jelgavas novadā – 354, Ozolnieku novadā – 50 «simtlatnieku». Visilgstošākie NVA reģistrētie bezdarbnieki Latvijā bez darba ir jau 17 gadu – valstī esot 42 šādi rekordisti, visi nākot no Latgales. NVA Jelgavas filiāles uzskaitē ir 54 cilvēki, kas darbu meklē vairāk par trim gadiem. Ilgstošo bezdarbnieku skaita palielinājumu ietekmējušas ekonomiskās krīzes radītās sekas, jo pēc straujā darbavietu skaita krituma 2008. un 2009. gadā jauno darbavietu skaits palielinās ļoti lēni. «Ilgstošie bezdarbnieki ir jau tad, ja NVA uzskaitē viņi atrodas ilgāk par gadu. Mūsu filiālē gada sākumā bija 1012 ilgstošo bezdarbnieku, bet uz oktobri to skaits teju dubultojies,» piebilst M.Narvils.
