Ringla Skrūzmane, audzina mazuli: – Nē! Ar dzīvi Ozolniekos esmu ļoti apmierināta. Bērniem ir kur iziet pastaigāties, arī izklaides vietu netrūks.
Ringla Skrūzmane, audzina mazuli:
– Nē! Ar dzīvi Ozolniekos esmu ļoti apmierināta. Bērniem ir kur iziet pastaigāties, arī izklaides vietu netrūkst. Lai gan dzīvoju šeit tikai trīs gadus, tomēr Ozolniekus uzskatu par savām īstajām mājām.
Aigars Madelāns, gandrīz bezdarbnieks:
– Nezinu. It kā jau neko sliktu par Ozolniekiem nevarētu teikt, bet ir arī savi mīnusiņi. Darbu atrast ir ļoti grūti. Var jau dabūt šādas tādas «haltūras», bet pastāvīgs darbs ir problēma. Citādi dzīve Ozolniekos ir patīkama.
Irēna Griņēviča, mācās Amatu skolā par pavāri:
– Nē, nekad! Te taču ir tik jauks ezers un arī skola līdzās – viss, kas man vajadzīgs. Šeit dzīvoju jau septiņus gadus un ar dzīvi esmu apmierināta. Man šeit ir daudz pazīstamu cilvēku, un mēs visi dzīvojam ļoti draudzīgi.
Ārija Markova, pensionāre:
– Nekad. Te ir mans mazdārziņš, māja, bijusī darba vieta, mīļi cilvēki. Ja kaut kas nomāc sirdi, varu mierīgi iziet un pastaigāt svaigā gaisā. Arī pagasta Padome strādā labi. Ja kāds sāktu sūdzēties, tad tā jau būtu apgrēcība.
Nikolajs Piļipjuks, invalīds:
– Nē. Man šajā pagastā patīk pilnīgi viss. Dzīvoju šeit gadiem ilgi. Vienmēr līdzās ir labi cilvēki un bijušie kolēģi. Apkārtne ir vienkārši burvīga – svaigs gaiss, mežs, ezers. Kur nu vēl labāk!
