IKP ātrā novērtējuma dati pārsnieguši pat optimistiskākās prognozes, tomēr tie ir uztverami ar noteiktu piesardzības devu – pārvērtēts optimisms un risku nenovērtēšana var ietekmēt ilgtermiņa attīstību, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Lai arī rezultāts ir negaidīti pozitīvs, tomēr likumsakarīgs. Ekonomikas atveseļošanās, kas sākās gada sākumā, turpinās. 3.ceturksnī iezīmējas pārliecinošāka tendence patēriņā, kam ir liela nozīme esošo datu kaldināšanā. Tikpat pārsteidzoši labus rādītājus uzrāda eksporta veikums septembrī. Tādēļ arī izskaidrojams, ka šīs tendences atspoguļojas arī dažādu nozaru noskaņojuma mērījumos.Sagaidāms, ka tuvākos ceturkšņus patēriņš uzrādīs atsitienu un uzrādīs pacēlumu. Tādēļ, saglabājoties zemajai bāzei, arī IKP uzrādīs samērā veselīgu kāpumu, paredz eksperts.Iekšējais patēriņš joprojām ir diezgan trausls. Privāto patēriņu turpina ierobežot zemie ienākumi un parādu slogs, norāda «Swedbank» vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Lai arī reģistrētais bezdarbs krītas, šobrīd patēriņu bremzē gaidāmie tēriņi apkures sezonā, kā arī vēlme veidot drošības spilvenu. Tomēr mājsaimniecību noskaņojums 3.ceturksnī arvien bija pozitīvi stabils.2010.gads, iespējams, noslēgsies ar aptuveni viena procenta kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr jāatzīmē, ka pēc būtības IKP pieaug visu šo gadu un prognozētais kritums ir tikai dēļ bāzes efekta, proti, IKP sarukums pagājušā gada laikā bija tik straujš, ka šīgada izaugsme to nevar kompensēt.Labie IKP dati arī palielina risku, ka valdība nākamajā gadā paļaujas uz pārāk mazu konsolidāciju, atliekot strukturālās reformas. Proti, valsts sektors kopumā saglabā savu neefektivitāti un samazina noturīgas izaugsmes tempus nākotnē, saglabājoties arvien augstam bezdarbam, uzskata eksperts.Lai gan IKP dati ir vērtējami pozitīvi, tomēr vairāki faktori norāda uz nepieciešamību saglabāt piesardzību attiecībā uz IKP dinamiku nākotnē, uzsver Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Uz to norāda sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa pieauguma tempa samazinājums rūpniecībā. Papildus tam vairojas bažas par globālās ekonomikas izaugsmes potenciālu, kā ietekmē liela daļa prognožu 2011.gadam ir pārskatītas uz leju – un tas, protams, var iespaidot Latvijas eksporta potenciālu.Tikai saprātīga izdevumu mazināšana kopā ar strukturālajām reformām dos tautsaimniecībai nepieciešamo grūdienu – signālu gan vietējiem, gan starptautiskajiem tirgus dalībniekiem par to, ka Latvijas tautsaimniecība turpina uzlabot savu konkurētspēju un investīciju vidi un dara to ilgtspējīgu.
