Apvienība «Vienotība» un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vienojušās nākamā gada budžetā samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī līdz vienam procentam no sociālā nodokļa, tā faktiski apcērpot nākotnes pensionāru pensijas. Partijas skaidro, ka vienošanās ir krīzes laika kompromiss starp pašreizējiem diviem procentiem un iepriekš plānoto iemaksu atcelšanu vispār.
Olga Ertuganova, akciju sabiedrības «Latvijas Krājbanka» analītiķe:Vispirms labi, ka vispār neatcēla iemaksas pensiju 2. līmenī. Diskusijas bija ļoti asas, tika pieļauta iespējamība, ka šajā pensiju līmenī nekas netiks uzkrāts. No otras puses, šo iemaksu samazinājumu mēs ilgtermiņā tomēr izjutīsim, sevišķi tādēļ, ka saasināsies demogrāfiskās problēmas. Jau tagad strādājošajiem ar saviem nodokļiem grūti dot labumu tiem, kuri nopelna naudu, – pensionāriem, bērniem un citiem. Turpmāk tas varētu būt vēl problemātiskāk. Tāpēc jau arī pensiju 2. līmenis tika ieviests, un bija plānots, ka tajā varētu uzkrāt pat 10 procentu no sociālā nodokļa maksājumiem. Taču dzīvē viss iznāca citādi. Tas mazina uzticību valstij. Arī bankām, kuras pārvalda 2. pensiju līmenī iemaksāto naudu, ir svarīgi, lai tās plūsma būtu plānojama. Atskaitījumu mazināšanai pensiju 2. līmenī ir vienreizējs efekts. Tā dos papildu ieņēmumus vienam gadam, bet kas pēc tam? Valdībai, sabiedrībai svarīgāk būtu veikt strukturālas reformas, kas sekmētu ekonomikas attīstību. Mums stāsta, ka šajā krīzes laikā iemaksas 2. pensiju līmenī atcēlusi, piemēram, Igaunija, kas daudzējādā ziņā Latvijai ir piemērs. Es šo jautājumu papētīju un varu teikt, ka igauņiem tomēr ir cita sistēma. Tur darbinieki tiek motivēti brīvprātīgi turpināt iemaksas. Turklāt ir stingri noteikts, ka, ekonomikai gadā sasniedzot piecu procentu pieaugumu, iemaksas pensiju 2. līmenī atsāksies. Baiba Rivža, LLU ekonomikas profesore (ZZS):Otrā pensiju līmeņa iemaksu samazināšana ir krīzes laika izmisuma solis, kas tiek sperts ne vien Latvijā. Samazinot iemaksas 2. līmeņa pensiju uzkrājumos no diviem līdz vienam procentam no sociālā nodokļa, valsts budžets iegūs apmēram 60 miljonus latu. Aizdevēji prasa konsolidēt 300 – 400 latu, un tā ir diezgan ievērojama summa. Skatoties uz šo lietu no potenciālā pensionāra viedokļa, uzkrājumu samazināšana varētu būt sāpīga, tomēr domāju, ka būtiski tā pensiju nenoplicinās. Turklāt metodikas pensiju aprēķinos ir mainījušās. Jādzīvo ar cerību, ka, pienākot ekonomiskās izaugsmes periodam, pensiju uzkrājumi tiks atdoti pienācīgā apmērā. Protams, sabiedrībai, politiķiem, arodbiedrībām jābūt modriem, jāatgādina pie varas esošajiem, lai tā tiešām notiktu un lai strādājošajiem nezustu motivācija maksāt nodokļus. Ja atskatāmies pagātnē, tad divus procentus no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju 2. līmenī ieskaitīja 2002. gadā. Sākoties ekonomikas izaugsmei, šis ieskaitījums palielinājās līdz astoņiem procentiem. Tajā pašā laikā, sabiedrībai novecojot, augot pensionāru īpatsvaram, šos uzkrājumus veikt būs grūtāk. Manuprāt, konsolidējot budžetu, lielāka uzmanība jāpievērš nodokļu ieņēmumiem no «ēnu» ekonomikas. Inta Jorniņa, Spīdolas ģimnāzijas skolotāja:Valdības lēmumi mani noved izmisumā. Nav runa vienīgi par uzkrājumu samazinājumu pensiju 2. līmenī. Es nezinu, kādā vecumā un ar kādu aprēķinu es aiziešu pensijā un, piedodiet, vai vispār man to maksās. Jebkurā brīdī valsts var pieņemt kaut kādus lēmumus, ieviest kaut kādus papildu nodokļus, padarot tevi pilnīgi neaizsargātu. Esmu iestājusies pensiju 3. līmenī, un arī tur man daudz kas nav skaidrs, neesmu pārliecināta, ka viss ir stabili un pārdomāti.
