Valdību veidojošās partijas atkal aktualizējušas jautājumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Bankas un tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.
Šis jautājums jau tika apspriests pērn, kad tika izstrādāts tā dēvētais vienotās atalgojuma sistēmas likums, taču finanšu tirgus uzraugiem un centrālās bankas darbiniekiem izdevās «izsprukt» no iekļaušanas vienotajā atalgojuma sistēmā. Saskaņā ar likumu, valsts pārvaldē strādājošo atalgojums nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu, kurš ir 1908 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.Jau vēstīts, ka pērn iecere Latvijas Banku iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā tika nobremzēta, argumentējot, ka Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma līmeni aizsargā saistības, ko Latvija uzņēmusies pret Eiropas centrālo banku. Savukārt pret FKTK iekļaušanu šajā sistēmā iebilda Zviedrijas banku uzraudzības institūcija.Ministru prezidents Valdis Dombrovskis («Vienotība») arī piektdien atgādināja, ka Latvijas Bankas un FKTK darbiniekiem algas netiek maksātas no valsts budžeta.Savukārt jautājums par tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā aktualizējies pēc Satversmes tiesas sprieduma, saskaņā ar kuru no 2011. gada ir jāatceļ likums, kas paredz tiesnešu algu iesaldēšanu. Tieslietu ministrijas aplēses liecina, ka, lai palielinātu tiesnešu algas atbilstoši savulaik noteiktajām grafikam, nākamā gada budžetā šim mērķim būtu jāpiešķir papildu līdzekļi 15 milj. latu apmērā.Turklāt tādā gadījumā daļa tiesnešu pelnīs krietni vairāk nekā premjers un Valsts prezidents.
