Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadadienu, Līvbērzes vidusskolā iedegtas sveces karoga krāsā. Bērni gatavojas svētku koncertam kultūras namā, uz to 16. novembra vakarā aicināts ikviens interesents. Gar skolas sienām izvīta pašu «izrakstīta» Līvbērzes josta. Daudz darāmā, lai bērnos un jauniešos radītu piederības apziņu savai dzimtajai vietai. Tomēr nelabvēlīgā ekonomiskā situācija šīs saites ir stipri vājinājusi, atzīst pedagogi.
Līvbērzes vidusskolas direktore Lilija Grase atklāj, ka novembris izglītības iestādē ir dažādiem notikumiem un pasākumiem bagāts mēnesis. Lai vairotu tautisko apziņu, jaunāko klašu skolēni pastiprināti tiek iepazīstināti ar latvisko dzīves ziņu. «Mārtiņiem gatavojāmies jau Miķeļos. Mums izveidojusies laba sadarbība ar folkloras kopu «Zemgaļi». Vadītāja Velta Leja bija ciemos pie mums, lai mācītu bērniem rotaļas. Mārtiņos veidojām arī mūsu Līvbērzes jostu. Katra klase zīmēja savus ornamentus, savienojām tos kopā,» stāsta L.Grase, uzsverot šo pasākumu lomu skolēnu patriotiskajā audzināšanā. Patriotisms sākas ģimenēNenoliedzami patriotismu veicina arī Lāčplēša dienas svinības. Bijušas dažādas izstādes un tikšanās ar valsts aizsardzību saistītiem cilvēkiem, bet pēdējos gadus Līvbērzes vidusskolā risinās «Vīru spēles». Tajā puišu komandām jāizpilda dažādi spēka pārbaudes un erudīcijas uzdevumi, piemēram, jāzina latviešu tautasdziesmas par karavīriem.Skola gatavojas valsts svētku koncertam kultūras namā, tajā piedalās arī Aizupes pamatskolas audzēkņi. «Kādreiz šķita, ka šim pasākumam ir neliela atsaucība, pēdējos gadus tas līdzīgi kā Mātes diena ir ļoti labi apmeklēts. Mēģinām tajā iesaistīt arī pirmsskolas bērnus, lai izjūt kopību,» teic direktore. Viņa norāda, ka patriotiskā audzināšana pirmkārt sākas ģimenē un skola var tikai turpināt iesākto. «Patriotisms veidojas pēc ģimenes principa. Piemēram, kad ejam kopt apkārtni, skolēni vairs nejautā, cik ilgi strādāsim. Viņi zina – kamēr pabeigsim, jo mūsu mērķis ir uzturēt kārtībā vidi. Jaunākajās klasēs tiek veidoti dzimtas koki. Daudz runājam par pagasta vēsturi, regulāri notiek pasākumi. Tas veido saikni ar dzimto vietu,» stāsta L.Grase.Daudzi plāno aizbrauktArī vēstures skolotāja Irisa Eidaka atzīst, ka patriotismam jeb piederības apziņai jāveidojas dabīgi no mazām dienām. Tam vairāk jānotiek ar rotaļu un spēli, nevis piespiežot, piemēram, iekalt no galvas visus ģenerāļus. Tomēr patriotismu šos pāris gadus spēcīgi pabojājusi nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, kas spiež pamest Latviju. Tāpat apbēdinot fakts, ka ierobežotā ģimenes budžeta dēļ bez iespējām studēt paliekot spējīgi skolēni. Ja vien atvase jau studējot, daudzi nevarot atļauties izglītot pārējos bērnus.
