Šodien «Folkloras Godu» zīmi par mūža ieguldījumu saņem Līvbērzē dzīvojošais tautas muzikants Alberts Mednis.
Turpinot Lielās folkloras gada balvas tradīcijas, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību šodien aicina uz svētkiem Siguldas kultūras namā, kur ar īpašām «Folkloras Godu» zīmēm tiks apbalvoti izcilākie nozares pārstāvji un svarīgākie 2010. gada notikumi Latvijas tradicionālajā kultūrā.Par mūža ieguldījumu «Folkloras Godu» zīmi līdz ar Atašienes folkloras kopas «Vīraksne» vadītāju Valentīnu Mičuli saņems arī tautas muzikants Alberts Mednis.Instruments no Abrenes tirgusA.Mednis dzimis 1936. gadā Latgales nomalē, Baltinavas pagasta Blauzgovā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dzelzceļnieka gaitas viņu atvedušas uz Kurzemi, bet kopš 1964. gada Alberts dzīvo tepat netālajā Līvbērzē. Un spēlē ermoņikas, kas kļuvušas par darbīgā mūža neatņemamu sastāvdaļu. Spēlēt māka nav apgūta īpašās skolās, toties muzicētāju apkārt nav trūcis – brālis spēlējis vijoli, māte cītaru. Līdz kādu dienu Abrenes tirgū tēvs nopircis instrumentu ar skanīgu zīmolu «Krasnij partizan», kas tad arī kļuvusi par Alberta pirmo divrindu ermoņiku. «Kad ganos gāju, nevarēju nociesties, lai tikai tiktu uz mājām ermoņikas uzspēlēt,» atceras A.Mednis. «Īsts meistars gan varēju justies vien tad, kad pēc kara Tilžā nospēlēju brālēnam kāzas,» konstatē muzikants.«Ja dod vaļā, tad kā no ērģelēm»Abrenes tirgū pirktais, tāpat kā vairāki nākamie instrumenti, bijis no plašāk pazīstamās divrindu ermoņiku plejādes, bet lielāko ievērību A.Mednis pēcāk izpelnījies kā trīsrindu ermoņiku spēlmanis. Trīsrindu jeb Pēterburgas ermoņikas esot mazliet īsākas, platākas un nošķeltiem stūriem. «Latvijā diez vai palicis vairāk par duci šādu instrumentu spēlēšanas stāvoklī un vēl mazāk būs tautas muzikantu, kas tās mēdz uzspēlēt. Alberts Mednis droši vien ir pēdējais Latvijā, kurš ne vien apguvis šo instrumentu līdz pilnībai, bet joprojām aktīvi muzicē,» lēš etnologs Ilmārs Mežs. Paši instrumenti nav pilnība, jo, ilgstoši spēlējot, sāk «atskaņoties balsi, bet labu meistaru nav», vērtē A.Mednis. Ilgu laiku spēlēts Lēdmanes meistara darinājums, tas bijis tāds, ka, «ja dod vaļā, tad kā no ērģelēm», atceras spēlmanis. Nu īsti labi neskanot arī tas, bet pēdējos trīs četrus gadus tiek muzicēts uz trīsrindu ermoņikām, ko kādā komisijas veikalā reiz iegādājis etnologs I.Mežs. Folkloras festivālā, diskā un filmāPateicoties I.Mežam, pirms diviem gadiem tapis A.Medņa kompaktdisks, kurā skan paša muzikanta izvēlētas 36 biežāk spēlētās melodijas. Ierakstā Alberta ermoņikas ar cītaru un bubinu pavada viņa mazmeitas Liene un Ance. Ierasta arī muzicēšana kopā ar Līvbērzes folkloras kopu «Zemgaļi». Kopā ar citiem līvbērzniekiem pērn būts folkloras festivālā «Baltica 2009», bet pašu I.Medni muzicējot var redzēt Jāņa Streiča filmā «Rūdolfa mantojums».«Alberts Mednis ir viens no retajiem, kas saglabājis tradīciju tīrā veidā, dziesmu un danču bagātību no viņa var smelt un smelt,» pārliecinājusies «Zemgaļu» un «Dimzēna» vadītāja Velta Leja, kura ir arī viena no NKMVA ekspertēm, kas lēma par «Folkloras Godu» zīmes piešķiršanu.«Lemšana notika neklātienē, un viens eksperts otru nevarēja iespaidot,» V.Leja priecājas, ka tieši A.Mednis sekmīgi izturējis lielo konkurenci. Nominantu sarakstā bijusi arī «Zemgaļu» dibinātāja un kādreizējā vadītāja Rita Harlinska, pazīstama arī kā tautas lietišķās mākslas kopēja. Tas liecina, ka mūsu pusē tautiskā tradīcija tiek kopta un turēta cieņā.
