Patlaban spēkā esošais Medību likums īsti neapmierina ne mednieku, ne lauksaimnieku, ne mežkopju intereses. Kopīgiem spēkiem iespējams panākt, lai likumu Saeima atvērtu no jauna. «Divi vai pieci tūkstoši hektāru – par to būtu vērts vēl diskutēt, bet pavisam noteikti nav diskutējams jautājums par to, ka ar likumu jānosaka minimālā platība, kāda nepieciešama, lai tajā varētu darboties mednieku kolektīvs,» pārliecināts ir tikko darbību beigušais 9. Saeimas deputāts Pēteris Hanka. Viņš atbalstījis Vidzemes puses deputāta Igora Aleksandrova rosinātos grozījumus Medību likumā un savācis sešu Kurzemes puses mednieku kolektīvu ierosinājumus. «Pašās oktobra beigās tos iesniedzu Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucauai,» stāsta P.Hanka un norāda, ka ieinteresētās puses var vērsties arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā, lai mudinātu no jauna labojumiem atvērt Medību likumu. Apsūdz par cūku «pieturēšanu»Cīravā meža cūkas pēc sava prāta «uzarušas» sporta laukuma zālienu, vēsta portāls rekurzeme.lv. Gaiziņa apkaimes lauksaimnieku pārstāvji rosina rīkot referendumu par grozījumiem Medību likumā, vēloties precizēt zemes īpašnieku tiesības gan slēgt līgumu ar mednieku kolektīvu, gan arī to pārtraukt pirms noteiktā termiņa, ja meža dzīvnieki nodara postījumus viņa platībās, vēsta laikraksts «Stars». «Pamatojoties uz postījumu aktu, kuru mežacūku postījumu vietā sastāda novada pašvaldības un Valsts meža dienesta pārstāvji kopā ar cietušo zemes īpašnieku (vai zemes īpašnieka pilnvarotu personu), Valsts meža dienestā varētu saņemt atļaujas mežacūku medīšanai postījumu vietās. Tad zemes īpašnieks, ja nav mednieks, drīkstētu uzaicināt likumīgu mednieku neatkarīgi no tā, vai ar īpašnieku kādai mednieku biedrībai ir noslēgts medību tiesību līgums. Zemes īpašnieks varētu nodot savas medību tiesības jebkuram medniekam vai jebkurai citai mednieku biedrībai no blakus esošajiem iecirkņiem gadījumos, kad tiek konstatēti meža dzīvnieku radīti postījumi, turklāt neatkarīgi no tā, vai zemes īpašuma kopējā platība sasniedz likumā paredzēto,» rosina Marija Veiba noVestienas pagasta. Lielu platību apsaimniekotājs Kurzemes pusē spriež, ka vietām mednieki apzināti piebaro mežacūkas, lai tās neaizklīstu uz citiem medību iecirkņiem. «Bet cūka paēd pievestos graudus un tad iet uzkost arī ko svaigu – parok tārpus manā rapšu laukā.»Pie «lielajiem» netiekLatvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis Ainārs Zvejnieks spriež, ka minimālā medību iecirkņa platība būtu noteicama 2000 hektāru apmērā, tādējādi mazinot iecirkņu sadrumstalotību. «No 1200 medību iecirkņiem 30 procenti ir mazāki par 300 hektāriem,» norāda A.Zvejnieks. Pašreizējā situācija ir tāda, ka katram zemes īpašniekam ir iespēja reģistrēt iecirkni, bet mežacūku, staltbriežu govju un teļu medīšana var notikt platībā, kas lielāka par 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, staltbriežu buļļu medības – ne mazāk kā 2000, stirnu – ne mazāk kā 200 hektāros. Aļņu medībām nepieciešami vismaz 2500 hektāru. Kā absurdu piemēru A.Zvejnieks min kāda zemes īpašnieka vēlmi reģistrēt 2,4 hektārus lielu medību iecirkni Sēlijas mežniecībā. «Nevar pieļaut, ka šādos mazos iecirkņos nekontrolēti vairojas meža dzīvnieki, nodarot postījumus vietējiem iedzīvotājiem,» norāda asociācijas vadītājs. Sakas mežzinis Andris Zaļkalns uzskata, ka mednieku kolektīviem svarīgi precizēt platību robežas tā, lai starp medību iecirkņiem nebūtu pārrāvumu, kas lielāki par 100 metriem. Vērtības jāapsaimnieko saprātīgi «Man bija īpašums Limbažu pusē, noslēdzu līgumu ar vietējo mednieku klubu par medību tiesību nomu,» stāsta P.Hanka, «protams, ne jau par naudu. Cik zinu, tad solīdi mednieki uz svētkiem zemes īpašniekam aizved kādu cepeša gabalu. Parasti par maksu šie darījumi nenotiek.» Taču viņš pieļauj, ka naudīgākie mednieki var piedāvāt arī maksu, lai varētu dibināt jaunu medību iecirkni. Strīdīga situācija šoruden briest Durbes novadā, kur tiek dibināts jauns mednieku kolektīvs un tā veidotāji uzrunā zemes īpašniekus, mudinot pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus ar jau pastāvošo kolektīvu, stāsta Vecpils novada pārvaldnieks Mārtiņš Bite. Vidzemes puses mednieks un mežsaimnieks Arnis Šteinbergs norāda, ka vajadzētu grozīt arī pašreizējo meža dzīvnieku uzskaites kārtību. Kā zināms, to veic Valsts meža dienests, bet resursu trūkuma dēļ uzskaite nenotiek pēc noteiktās metodikas. «Savvaļas dzīvnieki un putni pieder Latvijas valstij. Tās visas ir Latvijas bagātības,» viņš uzsver. Tādēļ valstij jāgādā par kārtību to izmantošanā. Uzziņai Vidējā medību iecirkņa platība Latvijā ir 3100 hektāru; 12 procentu no visiem iecirkņiem nepārsniedz 500 hektāru. Salīdzinājumam: Igaunijā vidējā medību iecirkņa platība pārsniedz 13 000 hektāru. Igaunijas medību organizāciju reglamentējošais normatīvais akts noteic, ka tas nedrīkst būt mazāks par 5000 hektāru.No NOZARE.LV
