Divas garas, mokošas diennaktis viena pati mežā un aukstumā bija spiesta pārlaist 81 gadu vecā jelgavniece Anna Misiņa. Vispirms veco sievieti meklēja tuvinieki, kaimiņi, kinologs ar suni un policija, bet otrajā dienā meža biezoknī devās Zemessardzes vīri, un viņiem beidzot izdevās Annas tanti atrast. Tagad sieviete asarām acīs pasākās glābējiem un teic, ka mežā viena vairs savu kāju nespers.
Trešdienas, 17. novembra, pēcpusdienā A.Misiņa ar grozu rokās devās uz tuvējo mežu palasīties mētras, sūnas un egļu skujas – kā nekā tuvojas advente. Kā pulksten divos dienā Annas tante no savas dārza mājiņas Glūdas pagasta «Siliņos» izgājusi, tā līdz tumsai mājās nebija pārradusies. Meklē divas dienasMeita un znots par mammas pazušanu no kaimiņiem un tuviniekiem uzzinājuši tikai nākamajā dienā. «Sievasmāte šo mežu pazina ļoti labi. Savos 81 gados viņa joprojām ir apbrīnojami žiperīga, tādēļ cerējām, ka nekas ļauns nebūs noticis. 18. novembrī, tikko uzzinājām par notikušo, steidzāmies no Rīgas šurp un kopā ar draugiem un tuviniekiem devāmies uz mežu meklēt. Sazvanījām arī policiju, bet, tā kā tuvojās tumsa, mums ieteica lūgt kinologa palīdzību,» stāsta znots Ēriks Leitis. Tajā pašā vakarā Ēriks steidzies uz Auci pēc kinologa un suņa. Mežā viņi strādājuši trīs stundas, diemžēl bez rezultāta. «Suns bija noguris. Biezā migla un ūdens lāmas jauca pēdas. Divpadsmitos naktī meklēšanu pārtraucām,» atceras Ēriks.Mežā nekad vairs neiešu!To dienu notikumus Annas kundze atceras kā pa miglu. Viņa stāsta, ka gājusi pa mežu un pēkšņi zem kājām pazudis pamats. Līdz zodam iekritusi lielā lāmā. «Pārbijos, ar lielām pūlēm izrāpos un vairs nesapratu, uz kuru pusi jāiet. Viscaur slapja, spēka nebija, apkārt tumsa. Aizrāpoju līdz kokam un tur arī paliku. Tālāk neko neatceros,» «Ziņām» stāsta sirmgalve. Apskaidrības brīžos domājusi tikai vienu – te būs jānomirst, un neviens viņu neatradīs.19. novembra rītā par pazudušu cilvēku Glūdas pagasta mežā policija ziņoja zemessargiem un lūdza iesaistīties kundzes meklēšanā. Nepilnu divu stundu laikā tika mobilizēti spēki. Meklēšanā iesaistījās 18 zemessargu, kas izvietojās garā ķēdē un devās cauri mežam. «Sākumā šķita bezcerīgi, jo cilvēks bija pazudis jau trešo dienu. Mežs piemircis, radinieku pārmeklēts, turklāt meklēts tika jau gandrīz divas stundas,» atzīst Zemessardzes 52. kājnieku bataljona virsseržants Ivars Spalva. Tieši viņš komandēja Zemessardzes vīrus un trāpījās ķēdes posmā, kas pamanīja pret koku atsēdušos cilvēka siluetu – tā bija meklētā sieviete, kura vārgi sauca palīgā.Atraduši tanti, zemessargi viņu ietērpa sausās drēbēs, padzirdināja ar siltu tēju, turpat mežā izgatavoja nestuves, saklāja savas jakas un iznesa sirmgalvi no meža. «Viens no mums ar viņu visu laiku runāja, bet viņa tikai uztraucās, kur nesam un lai neaizmirstam paņemt viņas pielasīto groziņu. Man tas bija milzīgs gandarījums un neizsakāms prieks, ka sievieti izdevās atrast dzīvu,» stāsta I.Spalva, kurš iesaistījies daudzu pazudušo meklēšanā. Taču šis viņa praksē bija pirmais gadījums ar laimīgām beigām. Sirmgalve ar daļēju ķermeņa atdzišanu tika nogādāta slimnīcā. Jau vakar viņa no nodaļas izrakstīta. Pacientei pēc pārdzīvotā nav piemetušās pat iesnas. Asaras valdīdama, Annas tante velta sirsnīgus pateicības vārdus zemessargiem, kas viņu atraduši: «Mežā nekad viena vairs neiešu.»Savukārt tuvinieki teic paldies visiem meklēšanā iesaistītajiem cilvēkiem un dienestiem. A.Misiņa nav vienīgais cilvēks, kuram šajās dienās mežā piemeties vadātājs. 1937. gadā dzimusi ogotāja nomaldījās Rēzeknes novadā Kvāpānu purvā. Pēc tajā pavadītas diennakts arī viņu atrada sveiku un veselu.
