Dailes teātra deviņdesmit gadu jubilejā, pieminot arhitekti, septiņdesmitajos gados tapušās teātra ēkas autori Martu Staņu (1913 – 1972), atklātībā nācis fakts, ka 1968. gadā viņa radīja arī brīvdabas koncertzāles projektu Jelgavai. To bija iecerēts uzbūvēt Grēbnera parkā ar astoņiem tūkstošiem skatītāju vietu.
«Pēc Jelgavas arhitekta Augusta Freiberga projekta 1936. gadā būvētajā Uzvaras parka estrādē (tā pastāvēja līdz deviņdesmitajiem gadiem), mūsu pilsētas un rajona koriem kļuva šauri. Tādēļ nebrīnos, ka Martai Staņai tika pasūtīts projektēt jaunu estrādi Grēbnera parkā,» stāsta vecais jelgavnieks un vēsturnieks Andrejs Dābols. Viņš atceras, ka piecdesmito gadu beigās Grēbnera parkā sāka veidot celiņus. Tur tika izrakts dīķis un uzbērts kalns. Savukārt virsdiriģente Velta Rieksta atminas, ka 1960. gada Jelgavas pilsētas un rajona Dziesmu svētku svētkos piedalījās 21 mūsu koris. Mākslinieciskā pašdarbība bija uz augsta viļņa. Brīvdabas estrāžu buma augļiArhitekte jelgavniece Ieva Zībārte, kas FK galerijā Spīķeros Rīgā, Maskavas ielā 12/1, kopā ar kolēģiem izveidojusi izstādi «Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa», stāsta, ka brīvdabas koncertzāļu bums aizsākās jau ar 1959. gadā Modra Ģelža projektēto Dzintaru estrādi Jūrmalā. Tad tapa brīvdabas skatuves Talsos, Ogrē un citur. Jelgavas koncertzāle parkā bija lielākais projekts ar vairāk nekā 8000 skatītāju vietām un estrādi 1500 dziedātājiem. To papildināja arī izstāžu zāle, iespaidīga bija arī pati parka ideja, jo zāli paredzēja būvēt uz četru hektāru lielas mākslīgas salas, kuru apjož kanāls. Iespējams, pietrūka naudasProjektu par vērienīgu un oriģinālu atzina arhitekts Andrejs Holcmanis publikācijā laikrakstā «Literatūra un Māksla» (1968. gada 3. augusts). Tomēr standartizētās padomju laika būvniecības kontekstā projektu īstenot bija visai sarežģīti. Tā laika kultūras izglītības darbiniece Lonija Rokjāne domā, ka visdrīzāk līdzekļu trūkuma dēļ M.Staņas projekts palika neīstenots. Mūsdienās Grēbnera parks ir privātīpašums. Saskaņā ar pašvaldībā izstrādāto teritorijas plānojumu šajā vietā paredzēta apbūve, pirms tam gan stingri izvērtējot vērtīgos kokaugus un paredzot to saglabāšanu. Pašvaldības aģentūras «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics atzīst, ka mūsdienās tik lielu estrādi Jelgavā būtu grūti piepildīt. Lielākiem kultūras pasākumiem gan dejošanai, gan kordziedāšanai paredzēts Zemgales Olimpiskais centrs.
