Viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā privatizācijā pieļauta, ir gāzes infrastruktūru privatizācija. «Visas Baltijas valstis – viena veiksmīgāk, cita mazāk – gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja. Latvijā tas, manuprāt, notika ļoti neveiksmīgi,» intervijā laikrakstam «Diena» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
«Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, «Gazprom» un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus,» skaidro ministrs, piebilstot, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, vai Igaunijas un Lietuvas nodomi atpirkt gāzes infrastruktūru realizēsies.A. Kampars intervijā stāsta, ka joprojām turpinās sarunas ar Krieviju par Latvijai noteikto gāzes cenu, kas ir viena no augstākajām Eiropā. «Latvija ir salīdzinoši neliels patērētājs, un viss patēriņš notiek caur vienu – Krievijas «Gazprom» piederošu meitaskompāniju. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kas kopš padomju laikiem dod iespēju «Gazprom» būt monopolistam gāzes piegādes tirgū. Jebkurš monopolists šādu situāciju vienmēr cenšas izmantot. Tas, ko pašreiz daru, ir runāju ar «Gazprom» par to, lai šī gāzes cenas noteikšanas metodika būtu taisnīga,» tā viņš, piebilstot, ka gadījumā, ja «Gazprom» kā piegādātājs neizrādīs vēlmi izprast Latvijas problēmas, tad «viņi ļoti labi saprot, ka no mūsu puses ilgtermiņā enerģētikā būs citas aktivitātes, kas samazinās viņu ietekmi».«Viens no galvenajiem, ko esmu uzsvēris, ir tas, ka trīs Eiropas valstis pašlaik runā par sistēmas maiņu gāzes cenas aprēķinā, kur lielāka daļa varētu būt biržas cenai. Vēl viens no risinājumiem varētu būt koeficients, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr ir milzīga atšķirība, vai tā ir Baltija vai Vācija,» saka ministrs, norādot, ka, lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti izprotoša Latvijas centienos, Vācija, visticamāk, nebūs ļoti aktīva sarunu trešā puse.
