Rīt – pirmā advente. Tas ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad pat nogurušākā dvēsele atver sirdi priekam. Cilvēki smaida un pat visdrūmākajam liek atvērties. Tas ir laiks, kad pēc garā un pelēkā rudens ar kaut ko skaistu un pašdarinātu varam iepriecināt sevi un cits citu. Šogad daba uz pirmo adventi mums dāvina sniegu, par ko ļoti priecājos. Tam šajā laikā ir nozīmīga loma. Izturēts tumšais rudens, un sniegs dod gaišumu – ir kur «atsisties» skatam. Floristiem svētki sākas tikai pēc Ziemassvētkiem, līdz tam – sākot no 19. novembra, rit karstākais darba laiks – vainagi, kompozīcijas, dekori, noformējumi. Paldies Dievam, cilvēki vēl grib redzēt skaisto un arī savā mazumiņā neliedz prieku sev un tuviniekiem. Katram advente saistās ar kaut ko savu, bet mērķis visiem ir viens – smelties mīlestību, kas valda šajā laikā. Tradicionālais adventes vainags ir apaļš – kā nebeidzams aplis, taču, gadiem ejot, vainagu sāk aizstāt adventes kompozīcijas, kas izceļas ar praktiskumu, oriģinalitāti un dabiskumu. Tradicionālo egli nomaina priede, baltegle, kadiķis – galvenais ir uzdrīkstēties. Man labāk tīk gatavot kompozīcijas, akcentu liekot uz zariem, kuros viegli saskatāms skuju krusts. Diemžēl vainagā šis būtiskais akcents zūd, jo skujas cieši savijas kopā un nevar sajust egles «asumiņu». Kompozīcijas veidoju oāzē, skujas dzer un gūst valgmi – līdz ar to tai mūžs ilgāks. Papildinot to ar svecēm un egļu bumbām, rezultāts būs lielisks.Par adventes laika ienākšanu mājās parasti parūpējas kundze un meita, kas arī pieprot darināt gaumīgus un skaistus vainagus. Viņas priekšroku dod tradicionālajiem apaļajiem vainagiem ar svecēm. Vismaz vienu mājinieki veido īpaši man, lai ar kaut ko pārsteigtu, saņemtu novērtējumu un uzslavu. Nevaru vien sagaidīt, kāds tas būs šogad!Dažādība dominē arī svecēs. Nav modē apaļas, garas vai krāsainas – katrs jūt citādi un pēc sajūtām arī darbojas. Būtiskākais, lai vainags vai kompozīcija ir ugunsdroša. Man ugunsdrošība ir tabu, lai skaistais laiks nepārvēršas par drūmu un nepatīkamu. Nebūtu pareizi sveces lipināt uz pašas pamatnes vai spraust uz drātīm, labāk darbā iestiprināt nelielus svečturīšus. Lielajās kompozīcijās par sveču pamatnēm izmantoju apdarinātus saldā ēdiena trauciņus. Taču vainags kā aplis paliks mūžīgs un pastāvēs vienmēr, tāpat būs cilvēki, kas šo tradīciju nepārkāps. Ja neiznāk aizstaigāt līdz mežam pēc skuju zariem un bažījaties, ka sūnas pārklājusi sniega kārta, nekas – vainagu savam priekam var darināt no visneiedomākamajām lietām. Piemēram, vainaga pamatni aplīmējot ar olu čaumalām un nopūšot to ar zelta krāsu – pasakaini skaists! Tāpat fifīgs būs vainadziņš, aplīmēts ar kastaņiem vai čiekuriem. Galvenais ir izdoma un vēlēšanās.Visiem lasītājiem šajā adventes laikā novēlu sajust eņģeļa pieskārienu. Lai gaišs ir šis laiks!
