Nedēļas nogalē dažādos interneta portālos diskusijas izraisīja anonīma autora raksts par to, kā viņam klājies, cenšoties noskaidrot, kāds atbalsts pienākas daudzbērnu ģimenei Latvijā. Saistoši un ironiski uzrakstīts, tas liek pasmieties, taču arī atklāj, cik greizi ir spoguļi mūsu mīļajā karaļvalstī Latvijā. Proti, politiķu pie krūts spraustās nozīmītes ar laimīgu trīsbērnu ģimeni, koncepcijas un pat likumi ir tukši vārdi bez nekāda pamata – dzimstības pieaugums pie varas esošajiem un vēl nesen bijušajiem politiķiem nerūp. Šis nav vienīgais gadījums, kad uz papīra rakstīts viens, bet realitāte rāda ko citu. Tomēr ir runa par, iespējams, Latvijai šobrīd un turpmākajos gadu desmitos vissmagāko tēmu – demogrāfiju. Par to, ka Latvija izmirst (pēc demogrāfa Ilmāra Meža norādītā, katru gadu zaudējam vienu mazpilsētu), runā speciālisti, bet ne tie, kuriem jālemj, kā latviešu iznīkšanu apturēt. Augstākās valsts amatpersonas reālus dzimstības palielināšanas risinājumus nepiedāvā. Lai gan, ja pašiem padoma trūkst, vajadzētu vien atkal paskatīties uz ziemeļiem – igauņi daudzbērnu ģimenēm ieviesuši reālus atvieglojumus, un viņu dzimstība, lai arī nedaudz, aug. Latvijas valdība tā vietā gatavojas palielināt nodokli lielajiem auto, kas visvairāk skars daudzbērnu ģimenes, lai gan viņiem tā ir reāla vajadzība, nevis izrādīšanās rīks. Un dubultot mājokļa nodokli bez jebkādām atlaidēm lielajām ģimenēm, kurām tīri fiziski nepieciešama lielāka telpa. Esam vairākkārt dzirdējuši premjeru lepojamies ar ekonomiskās lejupslīdes apstāšanos un bezdarba līmeņa kritumu. Vai viņš ir skaidrojis, ko šodienas rādītāji dos, ja rītdienas Latvijā nebūs cilvēku?
