Ja ir vājš programmas piedāvājums, tam seko maza mērķauditorija, tai savukārt – reklāmu trūkums, tādēļ firma bankrotē vai tiek pārdota. Tā līdzšinējo Jelgavas radio likteni raksturo Sandris Žeivots, kurš savulaik pats vietējā radio vadījis raidījumus jauniešiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludinājusi konkursu, kurā ikviens interesents var pieteikties uz brīvu frekvenci jauna radio izveidei, taču tie, kas Jelgavā šo biznesu iemēģinājuši, peļņas iespējas tur nesaredz.
Kā sacīts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes interneta lappusē, pretendentam jāapņemas nodrošināt raidlaika apjomu 24 stundas diennaktī, turklāt vismaz pusei jābūt latviešu valodā. Ne mazāk kā trīs procenti no nedēļas raidapjoma būs jāveltī vietējām ziņām.Likvidējas un tiek pārdotiPēc laba laika «tukšuma» ar lielu pompu vietējo radio «Zaļais vilnis» Jelgavā atklāja pirms pāris gadiem 2008. gada pavasarī, bet testa režīmā 94,9 FM frekvencē tas sāka raidīt jau 2007. gada rudenī. Ambīcijas bija lielas – 24 stundas diennaktī to varēja dzirdēt lielākajās Zemgales pilsētās – Jelgavā, Bauskā, Dobelē. «Zaļā viļņa» koncepcija bija «neformāls radio», bet par «rozīnīti» tā īpašnieki sauca minimālu angļu valodas, bet maksimālu franču, itāliešu, spāņu, turku, grieķu un citu valodu apjomu. Formāts ar Vidusjūras mūziku, kas uzlabo garastāvokli, bija labs, tagad saka toreizējais radio mākslinieciskais direktors Vladimirs Tins, kurš veidoja «Zaļā viļņa» programmu. Taču prieks nebija ilgs – vēl pirms krīzes to nolēma pārdot, pēc tam radio tika slēgts. «Nolūki bija nopietni, bet vajadzēja raidīt arī Rīgā, tad būtu ekonomiskā atdeve,» domā V.Tins.Rīga par tuvuŠogad «Zaļo vilni» iegādājās SIA «New Millenium», kas plašāk zināma ar Zemgalē skanošā radio zīmolu «Capital FM». Radio programmas direktors Jānis Mellens atklāj, ka «Zaļais vilnis» «nomira», kad nojauca cukurfabrikas torni un uz tā esošās apraides antenas. Tagad frekvencē skan «Capital FM» un par Jelgavas lietām tajā tikpat kā nerunā. «Esam reģionāla stacija,» paskaidro J.Mellens, bet piebilst, ka reklāmdevēju aktivitāte aug. Sevišķi ieinteresēti naktsklubi. Esam par tuvu Rīgai, kur ir spēcīgs piedāvājums, – tā par izredzēm pelnīt ar radio Jelgavā izsakās S.Žeivots, kurš pirms teju desmit gadiem karjeru sāka ar raidījumu veidošanu jauniešiem Jelgavas radio. Kaut arī bijuši pāris raidījumu, auditorijas noturēšanai nepietika, tādēļ kritās reklāmu apjoms un radio slēdza. «Jelgavā jāorientējas uz noteiktu mērķauditoriju, piemēram, studentiem. Turklāt jāpiedāvā ne tikai mūzika, kas tagad pieejama visur,» saka S.Žeivots. Tomēr jelgavnieki neesot tik patriotiski, lai noteikti klausītos vietējo radio. Sevišķi, ja tajā būs vājš piedāvājums. Lai piedalītos konkursā, jāiemaksā 750 latu dalības nauda. Pretendenti tikšot vērtēti un uzvarētājs noteikts ne vēlāk kā līdz 3. februārim. Radio jāsāk darboties ne vēlāk kā 2011. gada 20. decembrī. To, vai Jelgava tiks pie jauna radio, varēs spriest pēc 28. decembra, kad beigsies pieteikšanās laiks konkursam. Plašsaziņas līdzekļu padomes jurists Alens Ancāns domā, ka mūsu pilsētā uz tiesībām veidot radio pieteiksies vairāki pretendenti, kā tas esot citās lielajās pilsētās. Frekvenču atbrīvošanās neesot nekāds retums – šogad izsludināti vismaz seši septiņi konkursi, lai noteiktu radio kārotāju reģionos un Rīgā. Jelgavas frekvence kļuvusi pieejama, jo līdz ar digitalizāciju mazāk aizņem televīzijas apraidei nepieciešamā daļa.«Vajag tikai investoru, jo komanda un iekārtas man ir,» arī dīdžeja V.Tina teiktajā skan optimisms.
