Holandietis Peters van den Akkers Svētās Annas katedrālē uzstādījis paša darinātas mazās ērģeles jeb pozitīvu.
Sagaidot Ziemassvētkus, muzikālu pārdzīvojumu vairāku nedēļas nogaļu un citu dienu garumā sarūpējusi Jelgavas Sv.Annas katedrāle. Piemēram, šo sestdien dievnamā notiks adventes ieskaņu koncerts «Ave Maria». Ziemā lielās ērģeles neskanKoncertā dzirdēsim mazāk pazīstamas latviešu un pasaules autoru kompozīcijas un tautas mūziku dziedātājas Indras Nastevičas (soprāns), Māras Ansonskas (ērģeles) un kamerkora «Tik un tā» (diriģents Guntis Galiņš) izpildījumā, vēsta M.Ansonska, atklādama, ka koncertā pirmo reizi varēs dzirdēt arī pozitīvu. Tās ir nelielas ērģelītes, kas paver iespēju koncertos muzicēt altāra priekšā un ir īpaši piemērotas viduslaiku un baroka mūzikas interpretācijām. «Pozitīvs mums būs liels atspaids. Ziemā lielajām ērģelēm ir skaņošanas problēmas. Turklāt tās atrodas aizmugurē augšā, bet klausītāji vēlas redzēt, ne tikai dzirdēt, kas spēlē,» gandarīta ērģelniece, īpaši uzteikdama pozitīva senatnīgo skanējumu. Pozitīvu aizdodSv.Annas katedrālē uzstādītās ērģelītes ir holandiešu ērģeļmeistara Petera van den Akkera roku darbs, ko viņš pirms 30 gadiem veicis kopā ar diviem saviem kolēģiem. «Tajā laikā mana ērģeļu būvnieka karjera jau gāja uz beigām, tāpēc nolēmu izgatavot kādu instrumentu arī sev. Pozitīvs labi skan kopā ar kori vai nelielu orķestri un ir īpaši piemērots 18. gadsimta komponistu mūzikas atskaņošanai,» stāsta P. van den Akkers, kuru personiskās dzīves līkloči vairāk nekā pirms gada atveduši uz dzīvi Jelgavā. Pirms tam, te viesojoties, uz Sv.Annas katedrāli viņš aizgājis intereses pēc. «Satiku mācītāju Tāli Rēdmani, sākām runāt par ērģelēm. Piedāvāju uzlabot to skanējumu,» atceras ērģeļmeistars. Viņš atklāj, ka vairāk nekā pirms 70 gadiem Zviedrijā būvētā instrumenta, kuram ir 37 reģistri un 2072 stabules, toņu kvalitāte un skaņas augstums ir sakārtots. Katedrāles ērģelēm gan vēl nepieciešami daži uzlabojumi, bet līdz tam paralēli lielajam instrumentam muzikālo skanējumu dievnamā bagātinās mazās ērģelītes. Tās gan katedrālei netiek dāvinātas, bet aizdotas koncertiem un nelieliem dievkalpojumiem, piebilst P. van den Akkers.Stilam vajadzētu mainītiesHolandiešu ērģeļmeistars, kurš savā dzimtenē 24 gadus arī pasniedzis mūziku un vadījis dažādus ansambļus, Latvijā sadarbojas ar ērģeļu restauratoriem, piemēram, Viesturu Ilsumu un Jāni Kalniņu, un labprāt seko līdzi mūsu puses ērģeļu «dzīvei». «Salīdzinājumā ar Holandi Latvijas draudzēm, kurās tiek izmantotas ērģeles, manuprāt, klājas labāk. Manā dzimtenē cilvēki aizvien mazāk apmeklē baznīcu, kā arī jūtama islāma ietekme. Turklāt mūsdienu cilvēks vairāk prasa šovu un izklaidi, bet ērģeles tam īsti neatbilst,» teic Akkera kungs. Viņš pārliecināts, ka ērģeļmūzikas atskaņošanas stilam tomēr vajadzētu mainīties, lai piesaistītu arī jauno klausītāju.
