Rīt arhibīskaps Jānis Vanags lūgs sev uzticības balsojumu.
Miljonu parādos nonākusi virsvalde, dievnams, lauku mācītājs ar bezdarbnieka statusu – tādas ir krīzes laika zīmes Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB), kas rīt un parīt Rīgā pulcējas uz 25. Sinodi – savu augstāko lēmējinstitūciju, kas risinās baznīcas dzīves aktuālos jautājumus. Īsi pirms šā foruma baznīcas galva arhibīskaps Jānis Vanags paziņojis, ka lūdz Sinodei uzticības balsojumu, kas būtu viņam zīme palikt šajā amatā vai atkāpties no tā.«Uzticības balsojums nav risinājums. Vanagam jāatkāpjas. Jau ilgstoši aizlaistas greizi finanses, kadru politika. Domāju, ka Sinodē runās arī par Vanaga patvaļu, savai privātmājai paņemot no virsvaldes 82 tūkstošu latu bezprocentu aizdevumu. Rēķina, ka, atmaksājot no katras algas pa simtniekam, viņš šo aizdevumu būs dzēsis vairāk nekā simts gadu vecumā. Šķiet, jebkur pasaulē tāds cilvēks zaudētu amatu, taču pie mums pārestības krājas un krājas,» stāsta kāds virsvaldes lietās informēts garīdznieks, kurš nevēlējās paust savu vārdu. Savukārt arhibīskaps J.Vanags tā arī neatrada laiku atbildēt uz «Zemgales Ziņu» iesūtītajiem jautājumiem, no kuriem viens bija arī par minēto mājas lietu. Mācītājiem domas dalāsBeidzamajā laikā ētisku pārmetumu J.Vanagam, šķiet, nav trūcis. Tomēr vismaz daļa mācītāju viņam palikuši uzticīgi. Tā, piemēram, Lielvircavas draudzes gans sinodālis Jānis Tālums īsi teic, ka arhibīskapa iniciētajā uzticības balsojumā balsos «par». J.Vanags viņu ordinējis mācītāja kārtā. Līdzīgi un arī vārdos skopi par šo jautājumu spriež Sv.Annas draudzes mācītājs Aivars Gusevs. Citāda attieksme ir daļai galvaspilsētas kolēģu. Oktobra numurā LELB laikraksts «Svētdienas Rīts» publicēja jūlijā pieņemto Rīgas iecirkņa mācītāju konventa aicinājumu mainīt LELB pamatlikumu jeb satversmi, ieviešot tajā vairākus demokrātiskus jauninājumus, kā, piemēram, uzticības balsojumu pilnvaru pagarinājuma jautājumā uz mūžu ievēlētajam arhibīskapam ik pēc sešiem gadiem. Tomēr arī starp galvaspilsētas mācītājiem nav vienprātības. Piemēram, Jelgavā dzīvojošais Rīgas Jaunās Ģertrūdes draudzes mācītājs Jānis Ginters no šīs kolēģu pozīcijas norobežojas. Viņš spriež, ka J.Vanaga demokrātiska atstādināšana kaitētu baznīcas tradīcijai un arhibīskapa amatam kā tādam. Tuvojoties 24. Sinodei, J.Ginters izveidoja internetā vietni sinode.info un asi kritizēja LELB saimniecisko dzīvi. Patlaban J.Vanaga lūgtajam Sinodes uzticības balsojumam nav likumīga spēka, jo baznīcas satversme pagaidām nav mainīta. Nav runa par sieviešu ordinētajiemVairāki kritizētāji J.Vanagam pārmet pārmērīgu tuvināšanos katoļu baznīcai, atteikšanos ordinēt mācītāja amatā sievietes, stingru norobežošanos no Rietumos, piemēram, Zviedrijā, sastopamās seksuālajām minoritātēm pretimnākošās luterāņu politikas, kā arī citas nostādnes. Tomēr garīgajā jomā, šķiet, pārmetumu ir mazāk. Visnesaudzīgāk par J.Vanagu tiek runāts saistībā ar LELB kuģa uzstūrēšanu uz finansiāla sēkļa, bezatbildīgi, iespējams, pat vēlmē gūt personīgu labumu radot garīdznieku atalgojuma sistēmu, kas, kā to varēja gaidīt, ir izgāzusies. To pieņēma 24. Sinode 2008. gadā, neņemot vērā opozicionāru iebildumus, par balsojot divām trešdaļām sinodāļu. Strupceļā vedošais balsojums tika īstenots ar virsvaldes un paša J.Vanaga autoritātes spēku. Nesekmīgā atalgojuma sistēma balstījās uz pieņēmumu, ka vēl aizvien aktīvs būs nekustamā īpašuma tirgus un tādējādi izdosies labi apgrozīt naudu, ko virsvalde iegūtu, pārdodot piekto daļu no vairāku desmitu miljonu vērtajiem luterāņu draudžu īpašumiem. Lielā mērā šo peļņu tika plānots ieguldīt mācītāju, kā arī virsvaldes darbinieku algās. Ekonomiskā krīze plānam pārvilka svītru, taču jauno algu izmaksu virsvalde sāka, jo LELB sešus miljonus ASV dolāru aizdeva partneri – ASV Misūri Sinode. Līdz šā gada sākumam amerikāņu aizdevums, ko līgums paredz sākt atdot 2012. gadā, bija «apēsts». Tad beidzot izraisījās skandāls, atkāpās virsvaldes sekretārs Artis Eglītis. Taču drīz virsvalde pārdeva Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā 1, un virsvaldes centralizētā algu izmaksa turpinās. Tiesa, vienam otram mācītājam atalgojums tika samazināts tik tālu, ka izdevīgāks kļuva bezdarbnieka pabalsts. Toties vairākos amatos virsvaldē, kā arī bīskapiem, pēc neoficiālas informācijas, vēl šodien alga pārsniedz tūkstoti latu. Kā agrāk, iztiekot no ieņēmumiem, ko garīdzniekiem dod draudzes, tik pārticīgi dzīvot gan nevarētu. Ne visi priekšnieki ir sinodāļi«Es, veca lauku sieva, zināju, ka tāda saimniekošana neies,» šā gada sākumā, kad amerikāņu aizdevuma nauda beidzās, «Zemgales Ziņām» teica Sesavas draudzes priekšniece Irma Laščenka, kas visu šo laiku stingri pastāvēja uz to, ka lauku draudzēm nav jādod virsvaldei ne pēda no saviem zemes īpašumiem, kas kalpo dievnamu uzturēšanai. Ne uz šo, ne iepriekšējo Sinodi I.Laščenka nav aicināta. Evaņģēliste Valda Grīnvalde-Šakurova, kas draudzei divas reizes mēnesī notur dievkalpojumus, par to neesot teikusi ne vārda. Nav minūtes darbsJelgavas Sv.Annas draudzes priekšnieks, pieredzējušais sinodālis Valdis Ābele ir izbrīnīts, ka Sinodes oficiālajā darba kārtībā, kuru viņš nesen saņēmis, uzticības balsojums arhibīskapa Jānim Vanagam nav iekļauts. Tādēļ grūti prognozēt, kā ritēs šis LELB forums. «Viens, ko mēs par arhibīskapu parunājam «aiz stūra», taču Sinodē acīmredzot šo jautājumu vajadzēs skatīt daudz pamatīgāk, un tas nav minūtes darbs,» teic V. Ābele. Viņam ir sajūta, ka pēdējā laikā starp virsvaldi un draudzēm, kā arī mācītājiem un jaunizveidoto bīskapa institūciju izveidojusies uzticības, komunikācijas trūkuma plaisa. «Mēs, draudžu priekšnieki, Sinodē esam brīvāki. Turpretī mācītāji no savas virsvaldes ir vairāk atkarīgi,» no savas sinodāļa pieredzes secinājis V.Ābele. Viņš atturējās minēt, par ko balsos, taču iestāšoties par lielāku demokrātiju baznīcas lietās. Sinodāļu viedokļiBiruta Ribaka, Sv.Vienības draudzes priekšniece Man vēl nav sava viedokļa. Kad aizbraukšu uz Sinodi, kurā piedalīšos pirmo reizi, ieraudzīšu to LELB «virtuvi», tad arī izlemšu. Manuprāt, ir labi, ka arhibīskaps lūdz sev uzticības balsojumu. Jau kopš septembra esmu piedalījusies vairākās pirmssinodes sanāksmēs ar mācītājiem un citu draudžu priekšniekiem. Neesmu manījusi, ka uz mani tiktu izdarīts spiediens, kā vajadzētu balsot vienā vai otrā jautājumā. Draudzes dzīve attīstās normāli. Nav tā, ka mēs sēdētu un gaidītu, ko lems Sinode. Gundars Lūsītis, Zaļenieku draudzes mācītājs Balsojums par uzticību arhibīskapam Jānim Vanagam noteikti būs pozitīvs. Cik esmu dzirdējis, neapmierināti ir vienīgi Rīgas un Kuldīgas mācītāji. Mums jau nav īsti, ko likt viņa vietā. Par finanšu krīzi baznīcā daļa vainas jāuzņemas arī mums, mācītājiem. Jāatzīst, ka arī baznīcā bija tāds «gāzi grīdā» laiks. 2008. gadā, kad virsvalde sāka centralizēti maksāt mācītājiem algas un arhibīskaps mūs aicināja atsacīties no visiem blakus darbiem, es, paldies Dievam, ar bīskapa Pāvila Brūvera atļauju tam nepakļāvos un tagad varu iztikt diezgan labi. UzziņaiSinode – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā lēmējinstitūcija, ko virsvalde sasauc vismaz reizi trijos gados. Sinodes dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, virsvaldes locekļi, mācītāji un draudžu priekšnieki.
