«Pēdējā laikā pils ienākumi ir stipri samazinājušies. Kā zināt, abas vecās dāmas, bārenes, kam nav ne tēva, ne mātes un kas pašas dzīvo galīgā trūkumā, vēl ir spiestas uzturēt hercogu Mandarīnu un baronu Apelsīnu, lai tos paglābtu no bada nāves,» bruņinieks Tomāts drosmīgi uzrunā ciema iedzīvotājus «Sīpoliņa piedzīvojumu» divdesmit astotajā nodaļā. Ciema budžetā acīmredzot radies varens robs, bet līdzekļu iekasēšanā pamatīgs ideju apsīkums, jo vienīgais priekšlikums ir – aplikt ar nodokli sliktu laiku. Iedzīvotājiem mazliet pakurnot, tā arī tiek pieņemts: lira par vienkāršu lietusgāzi, divsimt liru par negaisu ar pērkonu un zibeni, trīssimt liru par sniegputeni un četrsimt liru par krusu. Tas – abu veco dāmu uzturēšanai. Bet «valsts aparāta» strukturālās reformas ir acīmredzami palikušas citai reizei, un barons Apelsīns mierīgi tiesā trīsdesmit ceturto zvirbuli.Notikumiem itāļu rakstnieka Džanni Rodari uzburtajā dārzeņu karaļvalstī kopš grāmatas iznākšanas pagājušā gadsimta vidū līdzi dzīvojušas jau vairākas Latvijas bērnu paaudzes. Tikmēr pieaugušos valsts budžeta krīze un draudīgā nodokļu aplikšanas realitāte, šķiet, skārusi pirmoreiz.Ar idejām gan pagaidām nav tik traki, ka būtu jāķeras pie sniegputeņa. Vēl krietni iespējams «konsolidēt», piemēram, patukšojot privatizēto dzīvokļu īpašnieku vai autobraucēju makus. Kur viņi liksies? Ar akcīzes nodokļa celšanu saldinātiem dzērieniem kaut ko cer atrast arī skolasbērnu kabatās. Lai gan – ja pēc Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa paredzējuma sāksim pievērsties veselīgākai pārtikai, iekasēšanas plāni var neizdoties. Toties, kas zina, varbūt beidzot veselīgāk tad novērtēsim arī Apelsīna vajadzību pēc «trīsdesmit ceturtā zvirbuļa».
